Job 17
1 spiritus meus adtenuabitur dies mei breviabuntur et solum mihi superest sepulchrum
Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
2 non peccavi et in amaritudinibus moratur oculus meus
Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
3 libera me et pone iuxta te et cuiusvis manus pugnet contra me
Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
4 cor eorum longe fecisti a disciplina et propterea non exaltabuntur
Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
5 praedam pollicetur sociis et oculi filiorum eius deficient
Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
6 posuit me quasi in proverbium vulgi et exemplum sum coram eis
Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
7 caligavit ab indignatione oculus meus et membra mea quasi in nihili redacta sunt
Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
8 stupebunt iusti super hoc et innocens contra hypocritam suscitabitur
Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
9 et tenebit iustus viam suam et mundis manibus addet fortitudinem
Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
10 igitur vos omnes convertimini et venite et non inveniam in vobis ullum sapientem
Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
11 dies mei transierunt cogitationes meae dissipatae sunt torquentes cor meum
Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
12 noctem verterunt in diem et rursum post tenebras spero lucem
Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol h7585)
14 putredini dixi pater meus es mater mea et soror mea vermibus
Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
15 ubi est ergo nunc praestolatio mea et patientiam meam quis considerat
Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
