Job 15
1 respondens autem Eliphaz Themanites dixit
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
2 numquid sapiens respondebit quasi in ventum loquens et implebit ardore stomachum suum
Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
3 arguis verbis eum qui non est aequalis tui et loqueris quod tibi non expedit
Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
4 quantum in te est evacuasti timorem et tulisti preces coram Deo
Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
5 docuit enim iniquitas tua os tuum et imitaris linguam blasphemantium
Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
6 condemnabit te os tuum et non ego et labia tua respondebunt tibi
Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
7 numquid primus homo tu natus es et ante colles formatus
Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
8 numquid consilium Dei audisti et inferior te erit eius sapientia
Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
9 quid nosti quod ignoremus quid intellegis quod nesciamus
Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
10 et senes et antiqui sunt in nobis multo vetustiores quam patres tui
Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
11 numquid grande est ut consoletur te Deus sed verba tua prava hoc prohibent
Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
12 quid te elevat cor tuum et quasi magna cogitans adtonitos habes oculos
Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
13 quid tumet contra Deum spiritus tuus ut proferas de ore huiuscemodi sermones
Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
14 quid est homo ut inmaculatus sit et ut iustus appareat natus de muliere
Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
15 ecce inter sanctos eius nemo inmutabilis et caeli non sunt mundi in conspectu eius
Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
16 quanto magis abominabilis et inutilis homo qui bibit quasi aquas iniquitatem
Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
17 ostendam tibi audi me quod vidi narrabo tibi
Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
18 sapientes confitentur et non abscondunt patres suos
Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
19 quibus solis data est terra et non transibit alienus per eos
Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
20 cunctis diebus suis impius superbit et numerus annorum incertus est tyrannidis eius
Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
21 sonitus terroris semper in auribus illius et cum pax sit ille insidias suspicatur
Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
22 non credit quod reverti possit de tenebris circumspectans undique gladium
Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
23 cum se moverit ad quaerendum panem novit quod paratus sit in manu eius tenebrarum dies
Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
24 terrebit eum tribulatio et angustia vallabit eum sicut regem qui praeparatur ad proelium
Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
25 tetendit enim adversus Deum manum suam et contra Omnipotentem roboratus est
Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
26 cucurrit adversus eum erecto collo et pingui cervice armatus est
Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
27 operuit faciem eius crassitudo et de lateribus eius arvina dependet
Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
28 habitavit in civitatibus desolatis et in domibus desertis quae in tumulos sunt redactae
Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
29 non ditabitur nec perseverabit substantia eius nec mittet in terra radicem suam
(Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
30 non recedet de tenebris ramos eius arefaciet flamma et auferetur spiritu oris sui
Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
31 non credat frustra errore deceptus quod aliquo pretio redimendus sit
Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
32 antequam dies eius impleantur peribit et manus eius arescet
Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
33 laedetur quasi vinea in primo flore botrus eius et quasi oliva proiciens florem suum
Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
34 congregatio enim hypocritae sterilis et ignis devorabit tabernacula eorum qui munera libenter accipiunt
Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
35 concepit dolorem et peperit iniquitatem et uterus eius praeparat dolos
Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
