Job 14
1 homo natus de muliere brevi vivens tempore repletus multis miseriis
Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo īsu laiku un ir pilns grūtuma.
2 quasi flos egreditur et conteritur et fugit velut umbra et numquam in eodem statu permanet
Viņš izaug kā puķe un novīst, viņš bēg kā ēna un nepastāv.
3 et dignum ducis super huiuscemodi aperire oculos tuos et adducere eum tecum in iudicium
Un par tādu Tu atveri savas acis un vedi mani Tavas tiesas priekšā.
4 quis potest facere mundum de inmundo conceptum semine nonne tu qui solus es
Kas dos šķīstu no nešķīstiem? Nav neviena.
5 breves dies hominis sunt numerus mensuum eius apud te est constituisti terminos eius qui praeterire non poterunt
Viņa dienas jau ir nospriestas, viņa mēnešu pulks stāv pie Tevis, Tu tam esi licis robežu, to viņš nepārkāps.
6 recede paululum ab eo ut quiescat donec optata veniat sicut mercennarii dies eius
Griez nost Savas acis no tā, ka atpūšās, ka tas priecājās kā algādzis, savu dienu nobeidzis.
7 lignum habet spem si praecisum fuerit rursum virescit et rami eius pullulant
Jo kokam, kad top nocirsts, ir cerība, ka atkal atjaunosies, un viņa atvases nemitās.
8 si senuerit in terra radix eius et in pulvere emortuus fuerit truncus illius
Jebšu viņa sakne zemē kļūst paveca, un viņa celms pīšļos mirst,
9 ad odorem aquae germinabit et faciet comam quasi cum primum plantatum est
Taču no ūdens smaržas viņš atkal izplaukst un dabū zarus kā iedēstīts.
10 homo vero cum mortuus fuerit et nudatus atque consumptus ubi quaeso est
Bet vīrs mirst, un ir pagalam, cilvēks izlaiž dvēseli, - un kur nu ir?
11 quomodo si recedant aquae de mari et fluvius vacuefactus arescat
Ūdeņi iztek no ezera, un upe izsīkst un izžūst.
12 sic homo cum dormierit non resurget donec adteratur caelum non evigilabit nec consurget de somno suo
Tāpat cilvēks apgūlās un necēlās vairs; kamēr debesis zūd, tie neuzmodīsies, un netaps traucēti no sava miega.
13 quis mihi hoc tribuat ut in inferno protegas me ut abscondas me donec pertranseat furor tuus et constituas mihi tempus in quo recorderis mei (Sheol h7585)
Ak, kaut Tu mani apslēptu kapā un mani apsegtu, kamēr Tava dusmība novērstos; kaut Tu man galu nolemtu un tad mani pieminētu! (Sheol h7585)
14 putasne mortuus homo rursum vivet cunctis diebus quibus nunc milito expecto donec veniat inmutatio mea
Kad vīrs mirst, vai tas atkal dzīvos? Es gaidītu visu savu kalpošanas laiku, kamēr nāktu mana atsvabināšana.
15 vocabis et ego respondebo tibi operi manuum tuarum porriges dexteram
Tu sauktu un es Tev atbildētu; Tu ilgotos pēc Sava roku darba.
16 tu quidem gressus meos dinumerasti sed parces peccatis meis
Bet nu Tu skaiti manus soļus un neapstājies manu grēku dēļ.
17 signasti quasi in sacculo delicta mea sed curasti iniquitatem meam
Mana pārkāpšana ir noglabāta un apzieģelēta, un Tu pielieci vēl klāt pie mana nozieguma.
18 mons cadens defluet et saxum transfertur de loco suo
Tiešām, kalns sagrūst, kad tas krīt, un klints aizceļas no savas vietas.
19 lapides excavant aquae et adluvione paulatim terra consumitur et homines ergo similiter perdes
Ūdens izgrauž akmeņus, un viņa plūdi aizpludina zemes pīšļus, un cilvēka cerībai Tu lieci zust.
20 roborasti eum paululum ut in perpetuum pertransiret inmutabis faciem eius et emittes eum
Tu viņu pārvari pavisam un viņš aiziet; Tu pārvērti viņa ģīmi, un tā Tu viņu aizdzeni.
21 sive nobiles fuerint filii eius sive ignobiles non intelleget
Vai viņa bērni tiek godā, viņš to nezin, vai tie ir trūkumā, ir to viņš no tiem nesamana.
22 attamen caro eius dum vivet dolebit et anima illius super semet ipso lugebit
Viņa paša miesās ir sāpes, un viņa paša dvēselei jāžēlojās.
