Hebræos 10
1 umbram enim habens lex bonorum futurorum non ipsam imaginem rerum per singulos annos hisdem ipsis hostiis quas offerunt indesinenter numquam potest accedentes perfectos facere
Jo bauslībai ir nākamo labumu ēna, ne to lietu ģīmis pats, un ar tiem upuriem, kas ik gadus tie paši, un ko bez mitēšanās upurē, upurētājus nekad nevar darīt pilnīgus.
2 alioquin non cessassent offerri ideo quod nullam haberent ultra conscientiam peccati cultores semel mundati
Citādi tie būtu mitējušies upurēt, ja tiem ar upuriem kalpojot vairs nebūtu bijusi nekāda apzināšanās par grēkiem, kad tie vienreiz šķīstīti.
3 sed in ipsis commemoratio peccatorum per singulos annos fit
Bet nu ik gadus caur tiem (upuriem) notiek grēku pieminēšana.
4 inpossibile enim est sanguine taurorum et hircorum auferri peccata
Jo tas nevar būt, ka vēršu vai āžu asinis grēkus atņem.
5 ideo ingrediens mundum dicit hostiam et oblationem noluisti corpus autem aptasti mihi
Tāpēc pasaulē nākdams Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet to miesu Tu Man esi sataisījis.
6 holocaustomata et pro peccato non tibi placuit
Dedzināmi upuri un grēku upuri Tev nav patikuši.
7 tunc dixi ecce venio in capitulo libri scriptum est de me ut faciam Deus voluntatem tuam
Tad Es sacīju: redzi, Es nāku, (grāmatā par Mani ir rakstīts) Tavu prātu darīt, ak Dievs!
8 superius dicens quia hostias et oblationes et holocaustomata et pro peccato noluisti nec placita sunt tibi quae secundum legem offeruntur
Kad Viņš papriekš bija sacījis: upurus un dāvanas un dedzināmos upurus un grēku upurus Tu neesi gribējis, nedz tie Tev bija pa prātam, (kas pēc bauslības top upurēti);
9 tunc dixit ecce venio ut faciam Deus voluntatem tuam aufert primum ut sequens statuat
Tad Viņš sacīja: redzi, Es nāku, ak Dievs, Tavu prātu darīt. Viņš tad noceļ to pirmo, ka Viņš to otru ieceltu.
10 in qua voluntate sanctificati sumus per oblationem corporis Christi Iesu in semel
Pēc šī prāta mēs esam svētīti caur Jēzus Kristus miesas upuri vienreiz.
11 et omnis quidem sacerdos praesto est cotidie ministrans et easdem saepe offerens hostias quae numquam possunt auferre peccata
Un ikkatrs priesteris gan ikdienas stāv kalpodams un tos pašus upurus daudzkārt upurēdams, kas grēkus mūžam nevar atņemt;
12 hic autem unam pro peccatis offerens hostiam in sempiternum sedit in dextera Dei
Bet Šis, vienu upuri par grēkiem upurējis, uz mūžību nosēdies pie Dieva labās rokas.
13 de cetero expectans donec ponantur inimici eius scabillum pedum eius
Joprojām gaidīdams, tiekams Viņa ienaidnieki top likti par pameslu Viņa kājām.
14 una enim oblatione consummavit in sempiternum sanctificatos
Jo ar vienu upuri Viņš ir mūžīgi pilnīgus darījis tos, kas top svētīti.
15 contestatur autem nos et Spiritus Sanctus postquam enim dixit
Un Svētais Gars mums to arīdzan apliecina; jo kad Viņš papriekš bija sacījis:
16 hoc autem testamentum quod testabor ad illos post dies illos dicit Dominus dando leges meas in cordibus eorum et in mente eorum superscribam eas
Šī ir tā derība, ko Es ar viņiem celšu pēc šīm dienām, saka Tas Kungs: Savus baušļus Es došu viņu sirdīs un tos rakstīšu viņu prātā;
17 et peccatorum et iniquitatium eorum iam non recordabor amplius
Un Es vairs nepieminēšu viņu grēkus un viņu netaisnības.
18 ubi autem horum remissio iam non oblatio pro peccato
Kur nu ir grēku piedošana, tur vairs nav upura par grēku.
19 habentes itaque fratres fiduciam in introitu sanctorum in sanguine Christi
Kad nu, brāļi, mums ir drošība, ieiet tai svētā vietā caur Jēzus asinīm,
20 quam initiavit nobis viam novam et viventem per velamen id est carnem suam
Ko Viņš mums ir sataisījis par jaunu un dzīvu ceļu caur to priekškaramo autu, tas ir, caur Savu miesu;
21 et sacerdotem magnum super domum Dei
Un kad nu mums ir augsts priesteris pār Dieva namu:
22 accedamus cum vero corde in plenitudine fidei aspersi corda a conscientia mala et abluti corpus aqua munda
Lai pieejam ar patiesīgu sirdi iekš pilnīgas ticības, apslacināti savās sirdīs, vaļā no ļaunas apzināšanās;
23 teneamus spei nostrae confessionem indeclinabilem fidelis enim est qui repromisit
Un pie miesas nomazgāti ar šķīstu ūdeni, lai mēs to cerības apliecināšanu paturam nešaubīgu, (jo Tas ir uzticīgs, kas to apsolījis).
24 et consideremus invicem in provocationem caritatis et bonorum operum
Un lai mēs cits citu vērā ņemamies ar skubināšanu pie mīlestības un labiem darbiem,
25 non deserentes collectionem nostram sicut est consuetudinis quibusdam sed consolantes et tanto magis quanto videritis adpropinquantem diem
Un lai neatstājam savu sapulcināšanos, kā daži mēdz, bet cits citu lai pamācam; un to jo vairāk, jo jūs redzat, ka tā diena nāk tuvu.
26 voluntarie enim peccantibus nobis post acceptam notitiam veritatis iam non relinquitur pro peccatis hostia
Jo ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam dabūjuši patiesības atzīšanu, tad vairs neatliekās nekāds upuris par grēkiem,
27 terribilis autem quaedam expectatio iudicii et ignis aemulatio quae consumptura est adversarios
Bet briesmīga sodības gaidīšana un uguns karstums, kas pretiniekus aprīs.
28 irritam quis faciens legem Mosi sine ulla miseratione duobus vel tribus testibus moritur
Ja kāds Mozus bauslību nicinājis, tam bez apžēlošanas caur diviem vai trim lieciniekiem jāmirst.
29 quanto magis putatis deteriora mereri supplicia qui Filium Dei conculcaverit et sanguinem testamenti pollutum duxerit in quo sanctificatus est et Spiritui gratiae contumeliam fecerit
Cik gan, domājiet, grūtāku sodību būs pelnījis tas, kas Dieva Dēlu min ar kājām un tās derības asinis, caur ko viņš svētīts, tur par nesvētām, un kas to žēlastības Garu ir nievājis?
30 scimus enim qui dixit mihi vindictam ego reddam et iterum quia iudicabit Dominus populum suum
Jo mēs pazīstam To, kas ir sacījis: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs. Un atkal: Tas Kungs tiesās Savus ļaudis.
31 horrendum est incidere in manus Dei viventis
Briesmīga lieta ir, iekrist Tā dzīvā Dieva rokās.
32 rememoramini autem pristinos dies in quibus inluminati magnum certamen sustinuistis passionum
Bet pieminiet tās iepriekšējās dienas, kurās, apgaismoti, jūs pastāvīgi esat cīnījušies lielās bēdu cīnīšanās,
33 et in altero quidem obprobriis et tribulationibus spectaculum facti in altero autem socii taliter conversantium effecti
Gan caur mēdīšanām un bēdām tapuši par ērmiem, gan palikuši par biedriem tiem, kam tā klājās.
34 nam et vinctis conpassi estis et rapinam bonorum vestrorum cum gaudio suscepistis cognoscentes vos habere meliorem et manentem substantiam
Jo jūs esat cietuši līdz ar manām saitēm un ar prieku panesuši savas mantas laupīšanu, zinādami, ka jums iekš sev pašiem ir labāka un paliekama manta debesīs.
35 nolite itaque amittere confidentiam vestram quae magnam habet remunerationem
Tāpēc neatmetiet savu sirds drošību, jo tai ir liela alga.
36 patientia enim vobis necessaria est ut voluntatem Dei facientes reportetis promissionem
Bet paciešanās jums vajag, lai jūs Dieva prātu darījuši iemantojiet to apsolīto svētību.
37 adhuc enim modicum quantulum qui venturus est veniet et non tardabit
Jo vēl ir mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.
38 iustus autem meus ex fide vivit quod si subtraxerit se non placebit animae meae
Bet taisnais no ticības dzīvos; un ja kas atkāpjas, pie tā manai dvēselei nav labs prāts.
39 nos autem non sumus subtractionis in perditionem sed fidei in adquisitionem animae
Bet mēs neesam no tiem, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic uz dvēseles izglābšanu.
