Ecclesiastes 7
1 melius est nomen bonum quam unguenta pretiosa et dies mortis die nativitatis
Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.
2 melius est ire ad domum luctus quam ad domum convivii in illa enim finis cunctorum admonetur hominum et vivens cogitat quid futurum sit
Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.
3 melior est ira risu quia per tristitiam vultus corrigitur animus delinquentis
Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.
4 cor sapientium ubi tristitia est et cor stultorum ubi laetitia
Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.
5 melius est a sapiente corripi quam stultorum adulatione decipi
Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.
6 quia sicut sonitus spinarum ardentium sub olla sic risus stulti sed et hoc vanitas
Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.
7 calumnia conturbat sapientem et perdet robur cordis illius
Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.
8 melior est finis orationis quam principium melior est patiens arrogante
Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.
9 ne velox sis ad irascendum quia ira in sinu stulti requiescit
Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.
10 ne dicas quid putas causae est quod priora tempora meliora fuere quam nunc sunt stulta est enim huiuscemodi interrogatio
Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.
11 utilior est sapientia cum divitiis et magis prodest videntibus solem
Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.
12 sicut enim protegit sapientia sic protegit pecunia hoc autem plus habet eruditio et sapientia quod vitam tribuunt possessori suo
Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
13 considera opera Dei quod nemo possit corrigere quem ille despexerit
Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?
14 in die bona fruere bonis et malam diem praecave sicut enim hanc sic et illam fecit Deus ut non inveniat homo contra eum iustas querimonias
Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.
15 haec quoque vidi in diebus vanitatis meae iustus perit in iustitia sua et impius multo vivit tempore in malitia sua
Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.
16 noli esse iustus multum neque plus sapias quam necesse est ne obstupescas
Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?
17 ne impie agas multum et noli esse stultus ne moriaris in tempore non tuo
Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?
18 bonum est te sustentare iustum sed et ab illo ne subtrahas manum tuam quia qui Deum timet nihil neglegit
Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.
19 sapientia confortabit sapientem super decem principes civitatis
Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.
20 non est enim homo iustus in terra qui faciat bonum et non peccet
Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.
21 sed et cunctis sermonibus qui dicuntur ne accommodes cor tuum ne forte audias servum tuum maledicentem tibi
Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.
22 scit enim tua conscientia quia et tu crebro maledixisti aliis
Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.
23 cuncta temptavi in sapientia dixi sapiens efficiar et ipsa longius recessit a me
Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.
24 multo magis quam erat et alta profunditas quis inveniet eam
Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?
25 lustravi universa animo meo ut scirem et considerarem et quaererem sapientiam et rationem et ut cognoscerem impietatem stulti et errorem inprudentium
Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.
26 et inveni amariorem morte mulierem quae laqueus venatorum est et sagena cor eius vincula sunt manus illius qui placet Deo effugiet eam qui autem peccator est capietur ab illa
Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.
27 ecce hoc inveni dicit Ecclesiastes unum et alterum ut invenirem rationem
Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.
28 quam adhuc quaerit anima mea et non inveni virum de mille unum repperi mulierem ex omnibus non inveni
To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.
29 solummodo hoc inveni quod fecerit Deus hominem rectum et ipse se infinitis miscuerit quaestionibus quis talis ut sapiens est et quis cognovit solutionem verbi
Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.
