Psalmorum 95

1 Laus Cantici David. Venite, exultemus Domino: iubilemus Deo salutari nostro:

Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

2 Praeoccupemus faciem eius in confessione: et in psalmis iubilemus ei.

Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

3 Quoniam Deus magnus Dominus: et rex magnus super omnes deos.

Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

4 Quia in manu eius sunt omnes fines terrae: et altitudines montium ipsius sunt.

Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

5 Quoniam ipsius est mare, et ipse fecit illud: et siccam manus eius formaverunt.

Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

6 Venite adoremus, et procidamus: et ploremus ante Dominum, qui fecit nos.

Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

7 Quia ipse est Dominus Deus noster: et nos populus pascuae eius, et oves manus eius.

Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

8 Hodie si vocem eius audieritis, nolite obdurare corda vestra;

Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

9 Sicut in irritatione secundum diem tentationis in deserto: ubi tentaverunt me patres vestri, probaverunt, et viderunt opera mea.

Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

10 Quadraginta annis offensus fui generationi illi, et dixi: Semper hi errant corde.

Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

11 Et isti non cognoverunt vias meas: ut iuravi in ira mea: Si introibunt in requiem meam.

Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.