Psalmorum 77

1 Psalmus Asaph, in finem, pro Idithum. Voce mea ad Dominum clamavi: voce mea ad Deum, et intendit mihi.

Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.

2 In die tribulationis meae Deum exquisivi, manibus meis nocte contra eum: et non sum deceptus. Renuit consolari anima mea,

Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.

3 memor fui Dei, et delectatus sum, et exercitatus sum: et defecit spiritus meus.

Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)

4 Anticipaverunt vigilias oculi mei: turbatus sum, et non sum locutus.

Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.

5 Cogitavi dies antiquos: et annos aeternos in mente habui.

Es pieminu vecos laikus, senos gadus,

6 Et meditatus sum nocte cum corde meo, et exercitabar, et scopebam spiritum meum.

Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.

7 Numquid in aeternum proiiciet Deus: aut non apponet ut complacitior sit adhuc?

Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?

8 Aut in finem misericordiam suam abscindet, a generatione in generationem?

Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?

9 Aut obliviscetur misereri Deus? aut continebit in ira sua misericordias suas?

Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)

10 Et dixi nunc coepi: haec mutatio dexterae Excelsi.

Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.

11 Memor fui operum Domini: quia memor ero ab initio mirabilium tuorum,

Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.

12 Et meditabor in omnibus operibus tuis: et in adinventionibus tuis exercebor.

Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.

13 Deus in sancto via tua: quis Deus magnus sicut Deus noster?

Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?

14 tu es Deus qui facis mirabilia. Notam fecisti in populis virtutem tuam:

Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.

15 redemisti in brachio tuo populum tuum, filios Iacob, et Ioseph.

Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)

16 Viderunt te aquae Deus, viderunt te aquae: et timuerunt, et turbatae sunt abyssi.

Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.

17 Multitudo sonitus aquarum: vocem dederunt nubes. Etenim sagittae tuae transeunt:

Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.

18 vox tonitrui tui in rota. Illuxerunt coruscationes tuae orbi terrae: commota est et contremuit terra.

Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.

19 In mari via tua, et semitae tuae in aquis multis: et vestigia tua non cognoscentur.

Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.

20 Deduxisti sicut oves populum tuum, in manu Moysi et Aaron.

Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.