Psalmorum 74
1 Psalmus Intellectus Asaph. Ut quid Deus repulisti in finem: iratus est furor tuus super oves pascuae tuae?
Asafa pamācība. Ak Dievs, kāpēc Tu mūs mūžīgi atstūmis, un Tava dusmība kūp pār Tavas ganības avīm?
2 Memor esto congregationis tuae, quam possedisti ab initio. Redemisti virgam hereditatis tuae: mons Sion, in quo habitasti in eo.
Piemini Savu draudzi, ko Tu mantojis no veciem laikiem, un Sev par mantību atpestījis, Ciānas kalnu, uz kā Tu dzīvo.
3 Leva manus tuas in superbias eorum in finem: quanta malignatus est inimicus in sancto!
Cel Savas kājas uz to mūžīgo postījumu; ienaidnieks visu ir samaitājis svētā vietā.
4 Et gloriati sunt qui oderunt te: in medio sollemnitatis tuae. Posuerunt signa sua, signa:
Tavi pretinieki rūc Tavā namā, savas zīmes tie likuši par zīmēm.
5 et non cognoverunt sicut in exitu super summum. Quasi in silva lignorum securibus
Tie izrādās, tā kā biezā mežā cirtēji cirvjus cilā.
6 exciderunt ianuas eius in idipsum: in securi, et ascia deiecerunt eam.
Un nu tie viņas izgreznojumu visnotaļ sadauza ar cirvjiem un veseriem.
7 Incenderunt igni Sanctuarium tuum: in terra polluerunt tabernaculum nominis tui.
Tie Tavā svētā vietā met uguni, līdz zemei tie sagāna Tava vārda mājas vietu.
8 Dixerunt in corde suo cognatio eorum simul: quiescere faciamus omnes dies festos Dei a terra.
Tie saka savā sirdī: izpostīsim tos(namus) pavisam; visus Dieva lūgšanas namus tai zemē tie ir sadedzinājuši.
9 Signa nostra non vidimus, iam non est propheta: et nos non cognoscet amplius.
Savas zīmes mēs neredzam: neviena pravieša vairs nav, nedz kāda cita pie mums, kas zinātu, cik ilgi tā būs.
10 Usquequo Deus improperabit inimicus: irritat adversarius nomen tuum in finem?
Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks nievās, un ienaidnieks zaimos Tavu vārdu mūžam?
11 Ut quid avertis manum tuam, et dexteram tuam, de medio sinu tuo in finem?
Kāpēc Tu atrauj Savu roku, ak, Savu labo roku? Izvelc to no Savas azotes un dari galu.
12 Deus autem rex noster ante saecula: operatus est salutem in medio terrae.
Taču Dievs ir mans ķēniņš no iesākuma, kas pasniedz visu palīgu zemes virsū.
13 Tu confirmasti in virtute tua mare: contribulasti capita draconum in aquis.
Tu caur Savu spēku jūru esi pāršķīris, Tu esi salauzījis pūķu galvas ūdenī.
14 Tu confregisti capita draconis: dedisti eum escam populis Aethiopum.
Tu esi satriecis levijatana galvas, Tu to esi devis par barību tai tautai tuksnesī.
15 Tu dirupisti fontes, et torrentes: tu siccasti fluvios Ethan.
Tu esi izšķēlis avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes.
16 Tuus est dies, et tua est nox: tu fabricatus es auroram et solem.
Tiem pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
17 Tu fecisti omnes terminos terrae: aestatem et ver tu plasmasti ea.
Tu zemei esi licis visas robežas, vasaru un ziemu Tu esi darījis.
18 Memor esto huius, inimicus improperavit Domino: et populus insipiens incitavit nomen tuum.
Piemini to, ka ienaidnieks To Kungu nievā, un ģeķu ļaudis zaimo Tavu vārdu.
19 Ne tradas bestiis animas confitentes tibi, et animas pauperum tuorum ne obliviscaris in finem.
Nenodod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu bēdīgo pulku neaizmirsti mūžam.
20 Respice in testamentum tuum: quia repleti sunt, qui obscurati sunt terrae domibus iniquitatum.
Piemini to derību, jo zemes alas ir palikušas par slepkavu bedrēm.
21 Ne avertatur humilis factus confusus: pauper et inops laudabunt nomen tuum.
Lai nospiestais neaiziet ar kaunu, lai bēdīgie un nabagi slavē Tavu vārdu.
22 Exurge Deus, iudica causam tuam: memor esto improperiorum tuorum, eorum quae ab insipiente sunt tota die.
Celies, Dievs, iztiesā Savas tiesas, piemini tās nievāšanas, kas Tev notiek no tiem ģeķiem ik dienas.
23 Ne obliviscaris voces inimicorum tuorum: superbia eorum, qui te oderunt, ascendit semper.
Neaizmirsti Savu pretinieku kliegšanu; to troksni, kas vienmēr pret Tevi no Taviem ienaidniekiem.
