Psalmorum 69
1 Psalmus David, in finem, pro iis, qui commutabuntur. Salvum me fac Deus: quoniam intraverunt aquae usque ad animam meam.
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
2 Infixus sum in limo profundi: et non est substantia. Veni in altitudinem maris: et tempestas demersit me.
Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
3 Laboravi clamans, raucae factae sunt fauces meae: defecerunt oculi mei, dum spero in Deum meum.
Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu.
4 Multiplicati sunt super capillos capitis mei, qui oderunt me gratis. Confortati sunt qui persecuti sunt me inimici mei iniuste: quae non rapui, tunc exolvebam.
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
5 Deus tu scis insipientiam meam: et delicta mea a te non sunt abscondita.
Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
6 Non erubescant in me qui expectant te Domine, Domine virtutum. Non confundantur super me qui quaerunt te, Deus Israel.
Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
7 Quoniam propter te sustinui opprobrium: operuit confusio faciem meam.
Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
8 Extraneus factus sum fratribus meis, et peregrinus filiis matris meae.
Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
9 Quoniam zelus domus tuae comedit me: et opprobria exprobrantium tibi, ceciderunt super me.
Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
10 Et operui in ieiunio animam meam: et factum est in opprobrium mihi.
Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
11 Et posui vestimentum meum cilicium: et factus sum illis in parabolam.
Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
12 Adversum me loquebantur qui sedebant in porta: et in me psallebant qui bibebant vinum.
Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
13 Ego vero orationem meam ad te Domine: tempus beneplaciti Deus. In multitudine misericordiae tuae exaudi me, in veritate salutis tuae:
Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
14 Eripe me de luto, ut non infigar: libera me ab iis, qui oderunt me, et de profundis aquarum.
Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
15 Non me demergat tempestas aquae, neque absorbeat me profundum: neque urgeat super me puteus os suum.
Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
16 Exaudi me Domine, quoniam benigna est misericordia tua: secundum multitudinem miserationum tuarum respice in me.
Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
17 Et ne avertas faciem tuam a puero tuo: quoniam tribulor, velociter exaudi me.
Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
18 Intende animae meae, et libera eam: propter inimicos meos eripe me.
Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
19 Tu scis improperium meum, et confusionem meam, et reverentiam meam.
Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
20 In conspectu tuo sunt omnes qui tribulant me, improperium expectavit cor meum et miseriam. Et sustinui qui simul contristaretur, et non fuit: et qui consolaretur, et non inveni.
Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
21 Et dederunt in escam meam fel: et in siti mea potaverunt me aceto.
Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
22 Fiat mensa eorum coram ipsis in laqueum, et in retributiones, et in scandalum.
Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
23 Obscurentur oculi eorum ne videant: et dorsum eorum semper incurva.
Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
24 Effunde super eos iram tuam: et furor irae tuae comprehendat eos.
Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
25 Fiat habitatio eorum deserta: et in tabernaculis eorum non sit qui inhabitet.
Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
26 Quoniam quem tu percussisti, persecuti sunt: et super dolorem vulnerum meorum addiderunt.
Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
27 Appone iniquitatem super iniquitatem eorum: et non intrent in iustitiam tuam.
Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
28 Deleantur de Libro viventium: et cum iustis non scribantur.
Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
29 Ego sum pauper et dolens: salus tua Deus suscepit me.
Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
30 Laudabo nomen Dei cum cantico: et magnificabo eum in laude:
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
31 Et placebit Deo super vitulum novellum: cornua producentem et ungulas.
Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
32 Videant pauperes et laetentur: quaerite Deum, et vivet anima vestra:
Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
33 Quoniam exaudivit pauperes Dominus: et vinctos suos non despexit.
Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
34 Laudent illum caeli et terra, mare, et omnia reptilia in eis.
Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
35 Quoniam Deus salvam faciet Sion: et aedificabuntur civitates Iuda. Et inhabitabunt ibi, et hereditate acquirent eam.
Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
36 Et semen servorum eius possidebit eam, et qui diligunt nomen eius, habitabunt in ea.
Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
