Psalmorum 58

1 Psalmus, in finem, ne corrumpas, David in tituli inscriptionem. Si vere utique iustitiam loquimini: recte iudicate filii hominum.

Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „nesamaitā.“Vai tad jūs esat mēmi, ka nerunājat taisnību un nepareizi tiesājat, jūs cilvēku bērni?

2 Etenim in corde iniquitates operamini: in terra iniustitias manus vestrae concinnant.

Tiešām, savā sirdī jūs darāt netaisnību virs zemes, ar savām rokām jūs dzenaties uz varas darbu.

3 Alienati sunt peccatores a vulva, erraverunt ab utero: locuti sunt falsa.

Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, kas melus runā, alojās no pašām mātes miesām.

4 Furor illis secundum similitudinem serpentis: sicut aspidis surdae, et obturantis aures suas,

Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž,

5 Quae non exaudiet vocem incantantium: et venefici incantantis sapienter.

Ka tā nedzird vārdotāja balsi, kas labi māk apvārdot.

6 Deus conteret dentes eorum in ore ipsorum: molas leonum confringet Dominus.

Ak Dievs, salauzi viņiem zobus mutē, ak Kungs, izrauj jauno lauvu dzerokļus!

7 Ad nihilum devenient tamquam aqua decurrens: intendit arcum suum donec infirmentur.

Lai tie izšķīst kā ūdens, kas notek; kad tie uzvelk savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas,

8 Sicut cera, quae fluit, auferentur: supercecidit ignis, et non viderunt solem.

Tā kā gliemezis, kas izkūst, tā lai tie izgaist tā kā sievas nelaikā dzimis bērns, tā lai tie neredz saules.

9 Priusquam intelligerent spinae vestrae rhamnum: sicut viventes, sic in ira absorbet eos.

Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, viņš tos aizraus dzīvus, kā ar karstu dusmību.

10 Laetabitur iustus cum viderit vindictam: manus suas lavabit in sanguine peccatoris.

Tas taisnais priecāsies, kad viņš redz atriebšanu, viņš mazgās savas kājas bezdievīgo asinīs.

11 Et dicet homo: Si utique est fructus iusto: utique est Deus iudicans eos in terra.

Un cilvēki sacīs: tam taisnam būs augļi; tiešām, Dievs ir soģis virs zemes.