Psalmorum 23

1 Psalmus David, in finem. Dominus regit me, et nihil mihi deerit:

Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.

2 in loco pascuae ibi me collocavit. Super aquam refectionis educavit me:

Viņš man liek ganīties uz zālainām ganībām, Viņš mani vada pie palēna ūdens.

3 animam meam convertit. Deduxit me super semitas iustitiae, propter nomen suum.

Viņš atspirdzina manu dvēseli, Viņš mani ved uz taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.

4 Nam, et si ambulavero in medio umbrae mortis, non timebo mala: quoniam tu mecum es. Virga tua, et baculus tuus: ipsa me consolata sunt.

Jebšu es arī staigātu nāves ēnas ielejā, taču ļaunuma nebīstos; jo Tu esi pie manis, Tavs koks(ganu vēzda) un Tavs zizlis mani iepriecina.

5 Parasti in conspectu meo mensam, adversus eos, qui tribulant me. Impinguasti in oleo caput meum: et calix meus inebrians quam praeclarus est!

Tu sataisi manā priekšā galdu pret maniem ienaidniekiem, Tu svaidi manu galvu ar eļļu, mans biķeris ir papilnam pieliets.

6 Et misericordia tua subsequetur me omnibus diebus vitae meae: et ut inhabitem in domo Domini, in longitudinem dierum.

Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienmēr.