Psalmorum 22
1 Psalmus David, in finem pro susceptione matutina. Deus Deus meus respice in me: quare me dereliquisti? longe a salute mea verba delictorum meorum.
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: „rīta blāzmas stirna“. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
2 Deus meus clamabo per diem, et non exaudies: et nocte, et non ad insipientiam mihi.
Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
3 Tu autem in sancto habitas, Laus Israel.
Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
4 In te speraverunt patres nostri: speraverunt, et liberasti eos.
Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
5 Ad te clamaverunt, et salvi facti sunt: in te speraverunt, et non sunt confusi.
Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
6 Ego autem sum vermis, et non homo: opprobrium hominum, et abiectio plebis.
Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
7 Omnes videntes me, deriserunt me: locuti sunt labiis, et moverunt caput.
Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
8 Speravit in Domino, eripiat eum: salvum faciat eum, quoniam vult eum.
Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
9 Quoniam tu es, qui extraxisti me de ventre: spes mea ab uberibus matris meae.
Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
10 In te proiectus sum ex utero: de ventre matris meae Deus meus es tu,
Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
11 ne discesseris a me: Quoniam tribulatio proxima est: quoniam non est qui adiuvet.
Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
12 Circumdederunt me vituli multi: tauri pingues obsederunt me.
Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
13 Aperuerunt super me os suum, sicut leo rapiens et rugiens.
Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
14 Sicut aqua effusus sum: et dispersa sunt omnia ossa mea. Factum est cor meum tamquam cera liquescens in medio ventris mei.
Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
15 Aruit tamquam testa virtus mea, et lingua mea adhaesit faucibus meis: et in pulverem mortis deduxisti me.
Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
16 Quoniam circumdederunt me canes multi: concilium malignantium obsedit me. Foderunt manus meas et pedes meos:
Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
17 dinumeraverunt omnia ossa mea. Ipsi vero consideraverunt et inspexerunt me:
Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
18 diviserunt sibi vestimenta mea, et super vestem meam miserunt sortem.
Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
19 Tu autem Domine ne elongaveris auxilium tuum a me: ad defensionem meam conspice.
Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
20 Erue a framea Deus animam meam: et de manu canis unicam meam:
Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
21 Salva me ex ore leonis: et a cornibus unicornium humilitatem meam.
Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
22 Narrabo nomen tuum fratribus meis: in medio ecclesiae laudabo te.
Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
23 Qui timetis Dominum laudate eum: universum semen Iacob glorificate eum:
Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
24 Timeat eum omne semen Israel: quoniam non sprevit, neque despexit deprecationem pauperis: Nec avertit faciem suam a me: et cum clamarem ad eum exaudivit me.
Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīga bēdas, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
25 Apud te laus mea in ecclesia magna: vota mea reddam in conspectu timentium eum.
No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
26 Edent pauperes, et saturabuntur: et laudabunt Dominum qui requirunt eum: vivent corda eorum in saeculum saeculi.
Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
27 Reminiscentur et convertentur ad Dominum universi fines terrae: Et adorabunt in conspectu eius universae familiae Gentium.
Visi zemes gali to pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
28 Quoniam Domini est regnum: et ipse dominabitur Gentium.
Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
29 Manducaverunt et adoraverunt omnes pingues terrae: in conspectu eius cadent omnes qui descendunt in terram.
Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
30 Et anima mea illi vivet: et semen meum serviet ipsi.
Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
31 Annunciabitur Domino generatio ventura: et annunciabunt caeli iustitiam eius populo qui nascetur, quem fecit Dominus.
Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
