Psalmorum 140
1 Psalmus David, in finem. Eripe me Domine ab homine malo: a viro iniquo eripe me.
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Izglāb mani, Kungs, no ļauniem cilvēkiem, izrauj mani no varas darītājiem,
2 Qui cogitaverunt iniquitates in corde: tota die constituebant praelia.
Kas ļaunu domā savā sirdī, kas ikdienas saceļ karu.
3 Acuerunt linguas suas sicut serpentes: venenum aspidum sub labiis eorum.
Tie trin savu mēli kā čūska, odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām. (Sela)
4 Custodi me Domine de manu peccatoris: et ab hominibus iniquis eripe me. Qui cogitaverunt supplantare gressus meos:
Pasargi mani, Kungs, no bezdievīgo rokām, izglāb mani no varas darītājiem, kas domā nostumt manas kājas.
5 absconderunt superbi laqueum mihi: Et funes extenderunt in laqueum: iuxta iter scandalum posuerunt mihi.
Tie lepnie man liek valgus un virves, tie man izpleš tīklu ceļmalā un liek man slazdus. (Sela)
6 Dixi Domino: Deus meus es tu: exaudi Domine vocem deprecationis meae.
Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak Kungs, uz manas sirds lūgšanas balsi.
7 Domine, Domine virtus salutis meae: obumbrasti super caput meum in die belli:
Kungs, Dievs, mans stiprais Pestītājs, Tu apsedz manu galvu kaušanas laikā.
8 Ne tradas me Domine a desiderio meo peccatori: cogitaverunt contra me, ne derelinquas me, ne forte exaltentur.
Nedod, ak Kungs, tam bezdievīgam, ko viņš kāro, un lai viņa padoms neizdodas, jo tie greznojās. (Sela)
9 Caput circuitus eorum: labor labiorum ipsorum operiet eos.
Tiem, kas ap mani metās, lai nāk uz viņu galvu tā nelaime, par ko tie runā.
10 Cadent super eos carbones, in ignem deiicies eos: in miseriis non subsistent.
Degošas ogles lai krīt uz tiem. Viņš tos gāzīs ugunī, dziļās bedrēs, ka tie vairs necelsies.
11 Vir linguosus non dirigetur in terra: virum iniustum mala capient in interitu.
Lielmutis nepastāvēs virs zemes, nelaime varmāku vajās un trieks.
12 Cognovi quia faciet Dominus iudicium inopis: et vindictam pauperum.
Es zinu, ka Tas Kungs iztiesās nabaga lietas un bēdīgā tiesu.
13 Verumtamen iusti confitebuntur nomini tuo: et habitabunt recti cum vultu tuo.
Tiešām, taisnie Tavam vārdam pateiksies, sirdsskaidrie pastāvēs Tavā priekšā.
