Psalmorum 139
1 Psalmus David, in finem. Domine probasti me, et cognovisti me:
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
2 tu cognovisti sessionem meam, et resurrectionem meam.
Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.
3 Intellexisti cogitationes meas de longe: semitam meam, et funiculum meum investigasti.
Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.
4 Et omnes vias meas praevidisti: quia non est sermo in lingua mea.
Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
5 Ecce Domine tu cognovisti omnia novissima, et antiqua: tu formasti me, et posuisti super me manum tuam.
Tu meties ap mani pakaļā un priekšā un turi Savu roku pār mani.
6 Mirabilis facta est scientia tua ex me: confortata est, et non potero ad eam.
Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
7 Quo ibo a spiritu tuo? et quo a facie tua fugiam?
Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. (Sheol h7585)
9 Si sumpsero pennas meas diluculo, et habitavero in extremis maris:
Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.
10 Etenim illuc manus tua deducet me: et tenebit me dextera tua.
Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
11 Et dixi: Forsitan tenebrae conculcabunt me: et nox illuminatio mea in deliciis meis.
Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:
12 Quia tenebrae non obscurabuntur a te, et nox sicut dies illuminabitur: sicut tenebrae eius, ita et lumen eius.
Tad ir tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.
13 Quia tu possedisti renes meos: suscepisti me de utero matris meae.
Jo Tu esi radījis manas īkstis, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.
14 Confitebor tibi quia terribiliter magnificatus es: mirabilia opera tua, et anima mea cognoscet nimis.
Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.
15 Non est occultatum os meum a te, quod fecisti in occulto: et substantia mea in inferioribus terrae.
Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.
16 Imperfectum meum viderunt oculi tui, et in libro tuo omnes scribentur: dies formabuntur, et nemo in eis.
Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti(miesas iedīgli), un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.
17 Mihi autem nimis honorificati sunt amici tui, Deus: nimis confortatus est principatus eorum.
Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!
18 Dinumerabo eos, et super arenam multiplicabuntur: exurrexi, et adhuc sum tecum.
Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.
19 Si occideris Deus peccatores: viri sanguinum declinate a me:
Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.
20 Quia dicitis in cogitatione: accipient in vanitate civitates suas.
Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
21 Nonne qui oderunt te Domine, oderam: et super inimicos tuos tabescebam?
Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?
22 Perfecto odio oderam illos: et inimici facti sunt mihi.
Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
23 Proba me Deus, et scito cor meum: interroga me, et cognosce semitas meas.
Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,
24 Et vide, si via iniquitatis in me est: et deduc me in via aeterna.
Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.
