Proverbiorum 4
1 Audite filii disciplinam patris, et attendite ut sciatis prudentiam.
Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
2 Donum bonum tribuam vobis, legem meam ne derelinquatis.
Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
3 Nam et ego filius fui patris mei, tenellus, et unigenitus coram matre mea:
Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
4 et docebat me, atque dicebat: Suscipiat verba mea cor tuum, custodi praecepta mea, et vives.
Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
5 Posside sapientiam, posside prudentiam: ne obliviscaris, neque declines a verbis oris mei.
Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
6 Ne dimittas eam, et custodiet te: dilige eam, et conservabit te.
Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
7 Principium sapientiae, posside sapientiam, et in omni possessione tua acquire prudentiam:
Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
8 arripe illam, et exaltabit te: glorificaberis ab ea, cum eam fueris amplexatus.
Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
9 dabit capiti tuo augmenta gratiarum, et corona inclyta proteget te.
Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
10 Audi fili mi, et suscipe verba mea, ut multiplicentur tibi anni vitae.
Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
11 Viam sapientiae monstrabo tibi, ducam te per semitas aequitatis:
Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
12 quas cum ingressus fueris, non arctabuntur gressus tui, et currens non habebis offendiculum.
Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
13 Tene disciplinam, ne dimittas eam: custodi illam, quia ipsa est via tua.
Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
14 Ne delecteris in semitis impiorum, nec tibi placeat malorum via.
Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
15 Fuge ab ea, nec transeas per illam: declina, et desere eam.
Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
16 non enim dormiunt nisi malefecerint: et non capitur somnus ab eis nisi supplantaverint.
Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
17 comedunt panem impietatis, et vinum iniquitatis bibunt.
Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
18 Iustorum autem semita quasi lux splendens, procedit et crescit usque ad perfectam diem.
Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
19 Via impiorum tenebrosa: nesciunt ubi corruant.
Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
20 Fili mi, ausculta sermones meos, et ad eloquia mea inclina aurem tuam.
Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
21 ne recedant ab oculis tuis, custodi ea in medio cordis tui:
Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
22 vita enim sunt invenientibus ea, et universae carni sanitas.
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
23 Omni custodia serva cor tuum, quia ex ipso vita procedit.
Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
24 Remove a te os pravum, et detrahentia labia sint procul a te.
Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
25 Oculi tui recta videant, et palpebrae tuae praecedant gressus tuos.
Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
26 Dirige semitam pedibus tuis, et omnes viae tuae stabilientur.
Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
27 Ne declines ad dexteram, neque ad sinistram: averte pedem tuum a malo. vias enim, quae a dextris sunt, novit Dominus: perversae vero sunt quae a sinistris sunt. Ipse autem rectos faciet cursus tuos, itinera autem tua in pace producet.
Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
