Proverbiorum 31
1 Verba Lamuelis regis. Visio, qua erudivit eum mater sua.
Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
2 Quid dilecte mi, quid dilecte uteri mei, quid dilecte votorum meorum?
Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
3 Ne dederis mulieribus substantiam tuam, et divitias tuas ad delendos reges.
Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
4 Noli regibus, o Lamuel, noli regibus dare vinum: quia nullum secretum est ubi regnat ebrietas.
Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
5 et ne forte bibant, et obliviscantur iudiciorum, et mutent causam filiorum pauperis.
Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
6 Date siceram moerentibus, et vinum his, qui amaro sunt animo:
Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
7 ut bibant, et obliviscantur egestatis suae, et doloris sui non recordentur amplius.
Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
8 Aperi os tuum muto, et causis omnium filiorum qui pertranseunt:
Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
9 aperi os tuum, decerne quod iustum est, et iudica inopem et pauperem.
Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
10 Mulierem fortem quis inveniet? procul, et de ultimis finibus pretium eius.
Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
11 Confidit in ea cor viri sui, et spoliis non indigebit.
Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
12 Reddet ei bonum, et non malum, omnibus diebus vitae suae.
Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
13 Quaesivit lanam et linum, et operata est consilia manuum suarum.
Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
14 Facta est quasi navis institoris, de longe portans panem suum.
Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
15 Et de nocte surrexit, deditque praedam domesticis suis, et cibaria ancillis suis.
Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
16 Consideravit agrum, et emit eum: de fructu manuum suarum plantavit vineam.
To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
17 Accinxit fortitudine lumbos suos, et roboravit brachium suum.
Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
18 Gustavit, et vidit quia bona est negotiatio eius: non extinguetur in nocte lucerna eius.
Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
19 Manum suam misit ad fortia, et digiti eius apprehenderunt fusum.
Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
20 Manum suam aperuit inopi, et palmas suas extendit ad pauperem.
Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
21 Non timebit domui suae a frigoribus nivis: omnes enim domestici eius vestiti sunt duplicibus.
Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
22 Stragulatam vestem fecit sibi: byssus, et purpura indumentum eius.
Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
23 Nobilis in portis vir eius, quando sederit cum senatoribus terrae.
Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
24 Sindonem fecit, et vendidit, et cingulum tradidit Chananaeo.
Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
25 Fortitudo et decor indumentum eius, et ridebit in die novissimo.
Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
26 Os suum aperuit sapientiae, et lex clementiae in lingua eius.
Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
27 Consideravit semitas domus suae, et panem otiosa non comedit.
Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
28 Surrexerunt filii eius, et beatissimam praedicaverunt: vir eius, et laudavit eam.
Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
29 Multae filiae congregaverunt sibi divitias: tu supergressa es universas.
Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
30 Fallax gratia, et vana est pulchritudo: mulier timens Dominum ipsa laudabitur.
Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
31 Date ei de fructu manuum suarum: et laudent eam in portis opera eius.
Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
