Proverbiorum 29
1 Viro, qui corripientem dura cervice contemnit, repentinus ei superveniet interitus: et eum sanitas non sequetur.
Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina.
2 In multiplicatione iustorum laetabitur vulgus: cum impii sumpserint principatum, gemet populus.
Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās.
3 Vir, qui amat sapientiam, laetificat patrem suum: qui autem nutrit scorta, perdet substantiam.
Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu.
4 Rex iustus erigit terram, vir avarus destruet eam.
Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta.
5 Homo, qui blandis, fictisque sermonibus loquitur amico suo, rete expandit gressibus eius.
Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem.
6 Peccantem virum iniquum involvet laqueus: et iustus laudabit atque gaudebit.
Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās.
7 Novit iustus causam pauperum: impius ignorat scientiam.
Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā.
8 Homines pestilentes dissipant civitatem: sapientes vero avertunt furorem.
Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību.
9 Vir sapiens, si cum stulto contenderit, sive irascatur, sive rideat, non inveniet requiem.
Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek.
10 Viri sanguinum oderunt simplicem: iusti autem quaerunt animam eius.
Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.
11 Totum spiritum suum profert stultus: sapiens differt, et reservat in posterum.
Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.
12 Princeps, qui libenter audit verba mendacii, omnes ministros habet impios.
Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži.
13 Pauper, et creditor obviaverunt sibi: utriusque illuminator est Dominus.
Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu.
14 Rex, qui iudicat in veritate pauperes, thronus eius in aeternum firmabitur.
Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi.
15 Virga atque correptio tribuit sapientiam: puer autem, qui dimittitur voluntati suae, confundit matrem suam.
Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu.
16 In multiplicatione impiorum multiplicabuntur scelera: et iusti ruinas eorum videbunt.
Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu.
17 Erudi filium tuum, et refrigerabit te, et dabit delicias animae tuae.
Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība.
18 Cum prophetia defecerit, dissipabitur populus: qui vero custodit legem, beatus est.
Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā.
19 Servus verbis non potest erudiri: quia quod dicis intelligit, et respondere contemnit.
Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,
20 Vidisti hominem velocem ad loquendum? stultitia magis speranda est, quam illius correptio.
Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda.
21 Qui delicate a pueritia nutrit servum suum, postea sentiet eum contumacem.
Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.
22 Vir iracundus provocat rixas: et qui ad indignandum facilis est, erit ad peccandum proclivior.
Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku.
23 Superbum sequitur humilitas: et humilem spiritu suscipiet gloria.
Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu.
24 Qui cum fure participat, odit animam suam: adiurantem audit, et non indicat.
Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda.
25 Qui timet hominem, cito corruet: qui sperat in Domino, sublevabitur.
Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.
26 Multi requirunt faciem principis: et iudicium a Domino egreditur singulorum.
Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa.
27 Abominantur iusti virum impium: et abominantur impii eos, qui in recta sunt via. Verbum custodiens filius, extra perditionem erit.
Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.
