Proverbiorum 27
1 Ne glorieris in crastinum, ignorans quid superventura pariat dies.
Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
2 Laudet te alienus, et non os tuum: extraneus, et non labia tua.
Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
3 Grave est saxum, et onerosa arena: sed ira stulti utroque gravior.
Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
4 Ira non habet misericordiam, nec erumpens furor: et impetum concitati spiritus ferre quis poterit?
Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
5 Melior est manifesta correptio, quam amor absconditus.
Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
6 Meliora sunt vulnera diligentis, quam fraudulenta oscula odientis
Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
7 Anima saturata calcabit favum: et anima esuriens etiam amarum pro dulci sumet.
Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
8 Sicut avis transmigrans de nido suo, sic vir qui derelinquit locum suum.
Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
9 Unguento et variis odoribus delectatur cor: et bonis amici consiliis anima dulcoratur.
Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
10 Amicum tuum, et amicum patris tui ne dimiseris: et domum fratris tui ne ingrediaris in die afflictionis tuae. Melior est vicinus iuxta, quam frater procul.
Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
11 Stude sapientiae fili mi, et laetifica cor meum, ut possim exprobranti respondere sermonem.
Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
12 Astutus videns malum, absconditus est: parvuli transeuntes sustinuerunt dispendia.
Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
13 Tolle vestimentum eius, qui spopondit pro extraneo: et pro alienis, aufer ei pignus.
„Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
14 Qui benedicit proximo suo voce grandi, de nocte consurgens maledicenti similis erit.
Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
15 Tecta perstillantia in die frigoris, et litigiosa mulier comparantur:
Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
16 qui retinet eam, quasi qui ventum teneat, et oleum dexterae suae evacuabit.
Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
17 Ferrum ferro exacuitur, et homo exacuit faciem amici sui.
Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
18 Qui servat ficum, comedet fructus eius: et qui custos est domini sui, glorificabitur.
Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
19 Quomodo in aquis resplendent vultus prospicientium, sic corda hominum manifesta sunt prudentibus.
Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
Elle un bezdibenis nav pildāmi, tāpat cilvēka acis nav pildāmas. (Sheol h7585)
21 Quomodo probatur in conflatorio argentum, et in fornace aurum: sic probatur homo ore laudantis. Cor iniqui inquirit mala, cor autem rectum inquirit scientiam.
Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
22 Si contuderis stultum in pila quasi ptisanas feriente desuper pilo, non auferetur ab eo stultitia eius.
Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
23 Diligenter agnosce vultum pecoris tui, tuosque greges considera:
Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
24 Non enim habebis iugiter potestatem: sed corona tribuetur in generatione et generationem.
Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
25 Aperta sunt prata, et apparuerunt herbae virentes, et collecta sunt foena de montibus.
(Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
26 Agni ad vestimentum tuum: et hoedi, agri pretium.
Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
27 Sufficiat tibi lac caprarum in cibos tuos, et in necessaria domus tuae: et ad victum ancillis tuis.
Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
