Proverbiorum 25
1 Hae quoque parabolae Salomonis, quas transtulerunt viri Ezechiae regis Iuda.
Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
2 Gloria Dei est celare verbum, et gloria regum investigare sermonem.
Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
3 Caelum sursum, et terra deorsum, et cor regum inscrutabile.
Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
4 Aufer rubiginem de argento, et egredietur vas purissimum:
Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
5 Aufer impietatem de vultu regis, et firmabitur iustitia thronus eius.
Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
6 Ne gloriosus appareas coram rege, et in loco magnorum ne steteris.
Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
7 Melius est enim ut dicatur tibi: Ascende huc; quam ut humilieris coram principe.
Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
8 Quae viderunt oculi tui, ne proferas in iurgio cito: ne postea emendare non possis, cum dehonestaveris amicum tuum.
Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
9 Causam tuam tracta cum amico tuo, et secretum extraneo ne reveles:
Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
10 ne forte insultet tibi cum audierit, et exprobrare non cesset. Gratia et amicitia liberant: quas tibi serva, ne exprobrabilis fias.
Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
11 Mala aurea in lectis argenteis, qui loquitur verbum in tempore suo.
Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
12 Inauris aurea, et margaritum fulgens, qui arguit sapientem, et aurem obedientem.
Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
13 Sicut frigus nivis in die messis, ita legatus fidelis ei, qui misit eum, animam ipsius requiescere facit.
Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
14 Nubes, et ventus, et pluviae non sequentes, vir gloriosus, et promissa non complens.
Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
15 Patientia lenietur princeps, et lingua mollis confringet duritiam.
Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
16 Mel invenisti, comede quod sufficit tibi, ne forte satiatus evomas illud.
Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
17 Subtrahe pedem tuum de domo proximi tui, nequando satiatus oderit te.
Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
18 Iaculum, et gladius, et sagitta acuta, homo qui loquitur contra proximum suum falsum testimonium.
Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
19 Dens putridus, et pes lassus, qui sperat super infideli in die angustiae,
Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
20 et amittit pallium in die frigoris. Acetum in nitro, qui cantat carmina cordi pessimo. Sicut tinea vestimento, et vermis ligno: ita tristitia viri nocet cordi.
Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
21 Si esurierit inimicus tuus, ciba illum: si sitierit, da ei aquam bibere:
Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
22 prunas enim congregabis super caput eius, et Dominus reddet tibi.
Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
23 Ventus aquilo dissipat pluvias, et facies tristis linguam detrahentem.
Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
25 Aqua frigida animae sitienti, et nuncius bonus de terra longinqua.
Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
26 Fons turbatus pede, et vena corrupta, iustus cadens coram impio.
Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
27 Sicut qui mel multum comedit, non est ei bonum: sic qui scrutator est maiestatis, opprimetur a gloria.
Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
28 Sicut urbs patens et absque murorum ambitu, ita vir, qui non potest in loquendo cohibere spiritum suum.
Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.
