Proverbiorum 2

1 Fili mi, si susceperis sermones meos, et mandata mea absconderis penes te,

Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,

2 ut audiat sapientiam auris tua: inclina cor tuum ad cognoscendam prudentiam.

Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,

3 Si enim sapientiam invocaveris, et inclinaveris cor tuum prudentiae:

Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,

4 si quaesieris eam quasi pecuniam, et sicut thesauros effoderis illam:

Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;

5 tunc intelliges timorem Domini, et scientiam Dei invenies:

Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;

6 quia Dominus dat sapientiam: et ex ore eius prudentia, et scientia.

(Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:

7 Custodiet rectorum salutem, et proteget gradientes simpliciter,

Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,

8 servans semitas iustitiae, et vias sanctorum custodiens.

Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )

9 Tunc intelliges iustitiam, et iudicium, et aequitatem, et omnem semitam bonam.

Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,

10 Si intraverit sapientia cor tuum, et scientia animae tuae placuerit:

Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,

11 consilium custodiet te, et prudentia servabit te,

Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,

12 ut eruaris a via mala, et ab homine, qui perversa loquitur:

Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,

13 qui relinquunt iter rectum, et ambulant per vias tenebrosas:

Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,

14 qui laetantur cum malefecerint, et exultant in rebus pessimis:

Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,

15 quorum viae perversae sunt, et infames gressus eorum.

Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;

16 Ut eruaris a muliere aliena, et ab extranea, quae mollit sermones suos,

Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,

17 et relinquit ducem pubertatis suae,

Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;

18 et pacti Dei sui oblita est. inclinata est enim ad mortem domus eius, et ad inferos semitae ipsius. (questioned)

(Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;

19 omnes, qui ingrediuntur ad eam, non revertentur, nec apprehendent semitas vitae.

Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )

20 Ut ambules in via bona: et calles iustorum custodias.

Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;

21 Qui enim recti sunt, habitabunt in terra, et simplices permanebunt in ea.

Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;

22 Impii vero de terra perdentur: et qui inique agunt, auferentur ex ea.

Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.