Proverbiorum 19
1 Melior est pauper, qui ambulat in simplicitate sua, quam dives torquens labia sua, et insipiens.
Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.
2 Ubi non est scientia animae, non est bonum: et qui festinus est pedibus, offendet.
Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.
3 Stultitia hominis supplantat gressus eius: et contra Deum fervet animo suo.
Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.
4 Divitiae addunt amicos plurimos: a paupere autem et hi, quos habuit, separantur.
Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.
5 Testis falsus non erit impunitus: et qui mendacia loquitur, non effugiet.
Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.
6 Multi colunt personam potentis, et amici sunt dona tribuentis.
Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.
7 Fratres hominis pauperis oderunt eum: insuper et amici procul recesserunt ab eo. Qui tantum verba sectatur, nihil habebit:
Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.
8 qui autem possessor est mentis, diligit animam suam, et custos prudentiae inveniet bona.
Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.
9 Falsus testis non erit impunitus: et qui loquitur mendacia, peribit.
Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.
10 Non decent stultum deliciae: nec servum dominari principibus.
Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.
11 Doctrina viri per patientiam noscitur: et gloria eius est iniqua praetergredi.
Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.
12 Sicut fremitus leonis, ita et regis ira: et sicut ros super herbam, ita et hilaritas eius.
Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.
13 Dolor patris, filius stultus: et tecta iugiter perstillantia, litigiosa mulier.
Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.
14 Domus, et divitiae dantur a parentibus: a Domino autem proprie uxor prudens.
Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.
15 Pigredo immittit soporem, et anima dissoluta esuriet.
Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
16 Qui custodit mandatum, custodit animam suam: qui autem negligit viam suam, mortificabitur.
Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.
17 Foeneratur Domino qui miseretur pauperis: et vicissitudinem suam reddet ei.
Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.
18 Erudi filium tuum, ne desperes: ad interfectionem autem eius ne ponas animam tuam.
Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.
19 Qui impatiens est, sustinebit damnum: et cum rapuerit, aliud apponet.
Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.
20 Audi consilium, et suscipe disciplinam, ut sis sapiens in novissimis tuis.
Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.
21 Multae cogitationes in corde viri: voluntas autem Domini permanebit.
Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.
22 Homo indigens misericors est: et melior est pauper quam vir mendax.
Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
23 Timor Domini ad vitam: et in plenitudine commorabitur, absque visitatione pessimi.
Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
24 Abscondit piger manum suam sub ascella, nec ad os suum applicat eam.
Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.
25 Pestilente flagellato stultus sapientior erit: si autem corripueris sapientem, intelliget disciplinam.
Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
26 Qui affligit patrem, et fugit matrem, ignominiosus est et infelix.
Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.
27 Non cesses fili audire doctrinam, nec ignores sermones scientiae.
Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.
28 Testis iniquus deridet iudicium: et os impiorum devorat iniquitatem.
Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.
29 Parata sunt derisoribus iudicia: et mallei percutientes stultorum corporibus.
Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.
