Proverbiorum 13
1 Filius sapiens, doctrina patris: qui autem illusor est, non audit cum arguitur.
Gudrs dēls klausa tēva pārmācīšanai, bet mēdītājs neklausa rāšanai.
2 De fructu oris sui homo satiabitur bonis: anima autem praevaricatorum iniqua.
Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet netiklo prieks ir mokas.
3 Qui custodit os suum, custodit animam suam: qui autem inconsideratus est ad loquendum, sentiet mala.
Kas sarga savu muti, tas pasargā savu dvēseli; bet kas muti palaiž, tam briesmīgi klāsies.
4 Vult et non vult piger: anima autem operantium impinguabitur.
Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam.
5 Verbum mendax iustus detestabitur: impius autem confundit, et confundetur.
Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā.
6 Iustitia custodit innocentis viam: impietas autem peccatorem supplantat.
Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos.
7 Est quasi dives cum nihil habeat: et est quasi pauper, cum in multis divitiis sit.
Cits lielās, ka bagāts, kam nav it nenieka, un cits turas kā nabags, un tam liela manta.
8 Redemptio animae viri, divitiae suae: qui autem pauper est, increpationem non sustinet.
Bagātam, kad apvainojies, par dvēseli jāmaksā; bet kas nabags, tas nedzird draudus.
9 Lux iustorum laetificat: lucerna autem impiorum extinguetur.
Taisno gaišums spīdēs priecīgi, bet bezdievīgo spīdeklis apdzisīs.
10 Inter superbos semper iurgia sunt: qui autem agunt omnia cum consilio, reguntur sapientia.
Caur lepnību nāk riešana vien, bet gudrība dara apdomīgus.
11 Substantia festinata minuetur: quae autem paulatim colligitur manu, multiplicabitur.
Manta vēja grābeklim iet mazumā, bet kas rokā sakrāj, tas to vairo.
12 Spes, quae differtur, affligit animam: lignum vitae desiderium veniens.
Cerība, kas kavējās, grauž sirdi, bet kad nāk, ko gaida, tas ir dzīvības koks.
13 Qui detrahit alicui rei, ipse se in futurum obligat: qui autem timet praeceptum, in pace versabitur. Animae dolosae errant in peccatis: iusti autem misericordes sunt, et miserantur.
Kas par vārdu nebēdā; tas dara sev postu; bet kas mācību tur godā, tam labi klāsies.
14 Lex sapientis fons vitae, ut declinet a ruina mortis.
Gudra vīra mācība ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
15 Doctrina bona dabit gratiam: in itinere contemptorum vorago.
Mīlīgs prāts dara patīkamu, bet netikļa ceļš dara sāpes.
16 Astutus omnia agit cum consilio: qui autem fatuus est, aperit stultitiam.
Gudrais (savu darbu) dara apdomīgi, bet ģeķis dara aklus darbus.
17 Nuncius impii cadet in malum: legatus autem fidelis, sanitas.
Bezdievīgs kalps iekritīs nelaimē, bet uzticams kalps ir zāles, kas dziedina.
18 Egestas, et ignominia ei, qui deserit disciplinam: qui autem acquiescit arguenti, glorificabitur.
Kas par mācību nebēdā, tam nāk tukšība un kauns; bet kas pamācīšanu pieņem, tas kļūs godā.
19 Desiderium si compleatur, delectat animam: detestantur stulti eos, qui fugiunt mala.
Kad notiek, ko cerē, tas dvēselei gards; bet atstāties no ļauna ģeķiem ir negantība.
20 Qui cum sapientibus graditur, sapiens erit: amicus stultorum similis efficietur.
Kas draudzējās ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas ģeķiem biedrs, tiks postā.
21 Peccatores persequitur malum: et iustis retribuentur bona.
Nelaime dzīsies grēciniekiem pakaļ, bet taisniem ar labu tiks atmaksāts.
22 Bonus reliquit heredes filios, et nepotes: et custoditur iusto substantia peccatoris.
Kas ir labs, tā manta nāk uz bērnu bērniem; bet grēcinieka krājums taisnam top pataupīts.
23 Multi cibi in novalibus patrum: et aliis congregantur absque iudicio.
Daudz maizes ir nabagu vagās, bet citi iet postā caur savu netaisnību.
24 Qui parcit virgae, odit filium suum: qui autem diligit illum, instanter erudit.
Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu; bet kas viņu mīļo, tas to pārmāca drīz.
25 Iustus comedit, et replet animam suam: venter autem impiorum insaturabilis.
Taisnais ēd, kamēr viņa dvēselei gan; bet bezdievīgo vēders paliek tukšs.
