Proverbiorum 10
1 Filius sapiens laetificat patrem: filius vero stultus moestitia est matris suae.
Salamana sakāmie vārdi. Gudrs dēls ir tēva prieks, bet ģeķīgs mātes sirdēsti.
2 Nil proderunt thesauri impietatis: iustitia vero liberabit a morte.
Netaisnas mantas nelīdz nenieka, bet taisnība izpestī no nāves.
3 Non affliget Dominus fame animam iusti, et insidias impiorum subvertet.
Tas Kungs taisnai dvēselei neliek bada ciest; bet bezdievīga negausību viņš izšķiež.
4 Egestatem operata est manus remissa: manus autem fortium divitias parat. Qui nititur mendaciis, hic pascit ventos: idem autem ipse sequitur aves volantes.
Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.
5 Qui congregat in messe, filius sapiens est: qui autem stertit aestate, filius confusionis.
Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs; bet kas pļaujamā laikā guļ, paliek kaunā.
6 Benedictio Domini super caput iusti: os autem impiorum operit iniquitas.
Svētība pār taisna galvu, bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
7 Memoria iusti cum laudibus: et nomen impiorum putrescet.
Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.
8 Sapiens corde praecepta suscipit: stultus caeditur labiis.
Kam gudra sirds, tas pieņem mācību, bet kas muti palaiž, ies bojā.
9 Qui ambulat simpliciter, ambulat confidenter: qui autem depravat vias suas, manifestus erit.
Kas skaidrībā staigā, tas staigā ar mieru; bet kas savus ceļus groza, to pienāks.
10 Qui annuit oculo, dabit dolorem: et stultus labiis verberabitur.
Kas ar acīm met, tas pieved bēdas; un kas muti palaiž, ies bojā.
11 Vena vitae, os iusti: et os impiorum operit iniquitatem.
Taisnam mute ir dzīvības avots; bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
12 Odium suscitat rixas: et universa delicta operit charitas.
Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.
13 In labiis sapientis invenitur sapientia: et virga in dorso eius qui indiget corde.
Uz prātīga lūpām rodas gudrība, bet pār ģeķa muguru nāk rīkste.
14 Sapientes abscondunt scientiam: os autem stulti confusioni proximum est.
Prātīgie pietur savu padomu, bet ģeķu mute ir briesmas tuvumā.
15 Substantia divitis, urbs fortitudinis eius: pavor pauperum, egestas eorum.
Bagātam manta ir viņa stiprā pils, bet tukšinieku briesmas ir viņu nabadzība.
16 Opus iusti ad vitam: fructus autem impii ad peccatum.
Taisna krājumiņš ir uz dzīvību, bet bezdievīga ienākums uz grēku.
17 Via vitae, custodienti disciplinam: qui autem increpationes relinquit, errat.
Pārmācīšanu pieņemt ir ceļš uz dzīvību, bet kas par mācību nebēdā, tas maldās.
18 Abscondunt odium labia mendacia: qui profert contumeliam, insipiens est.
Viltīgas lūpas slēpj ienaidu, un kas niknu slavu ceļ, ir nelga.
19 In multiloquio non deerit peccatum: qui autem moderatur labia sua prudentissimus est.
Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.
20 Argentum electum, lingua iusti: cor autem impiorum pro nihilo.
Taisnam mēle ir tīrs sudrabs, bezdievīgā sirds neder nekam.
21 Labia iusti erudiunt plurimos: qui autem indocti sunt, in cordis egestate morientur.
Taisna lūpas daudziem ganība, bet ģeķi nomirs savā sirds ģeķībā.
22 Benedictio Domini divites facit, nec sociabitur eis afflictio.
Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.
23 Quasi per risum stultus operatur scelus: sapientia autem est viro prudentia.
Ģeķim prieks, blēņas darīt, bet prātīgam vīram gudrība.
24 Quod timet impius, veniet super eum: desiderium suum iustus dabitur.
No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.
25 Quasi tempestas transiens non erit impius: iustus autem quasi fundamentum sempiternum.
Tā kā vētra pārskrien, tāpat bezdievīgā vairs nebūs, bet taisnais pastāv mūžīgi.
26 Sicut acetum dentibus, et fumus oculis, sic piger his, qui miserunt eum.
Kā skābums zobiem un dūmi acīm, tā sliņķis tiem, kas to sūta.
27 Timor Domini apponet dies: et anni impiorum breviabuntur.
Tā Kunga bijāšana vairo dienas, bet bezdievīgo gadi top paīsināti.
28 Expectatio iustorum laetitia: spes autem impiorum peribit.
Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.
29 Fortitudo simplicis via Domini: et pavor his, qui operantur malum.
Tā Kunga ceļš sirdsskaidriem ir par stiprumu, bet ļauna darītājiem par izbailēm.
30 Iustus in aeternum non commovebitur: impii autem non habitabunt super terram.
Taisnais nešaubīsies ne mūžam, bet bezdievīgie nepaliks zemes virsū.
31 Os iusti parturiet sapientiam: lingua pravorum peribit.
No taisnā mutes zaļo gudrība, bet netikla mēle taps izdeldēta.
32 Labia iusti considerant placita: et os impiorum perversa.
Taisnā lūpas zin, kas pieklājās, bet bezdievīgo mute ir netikla.
