Mattheum 24
1 Et egressus Iesus de templo, ibat. Et accesserunt discipuli eius, ut ostenderent ei aedificationes templi.
Un no Dieva nama izgājis Jēzus aizgāja. Un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un rādīja Viņam, kā tas Dieva nams uztaisīts.
2 Ipse autem respondens dixit illis: Videtis haec omnia? Amen dico vobis, non relinquetur hic lapis super lapidem, qui non destruatur.
Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs to visu neredzat? Patiesi, Es jums saku, šeit akmens uz akmens netaps pamests, kas netaps nolauzīts.”
3 Sedente autem eo super Montem oliveti, accesserunt ad eum discipuli secreto, dicentes: Dic nobis, quando haec erunt? et quod signum adventus tui, et consummationis saeculi? (aiōn g165)
Un Viņam uz Eļļas kalna sēžot, tie mācekļi piegāja sevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (aiōn g165)
4 Et respondens Iesus, dixit eis: Videte ne quis vos seducat.
Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
5 multi enim venient in nomine meo, dicentes: Ego sum Christus: et multos seducent.
Jo tur daudz nāks Manā Vārdā un sacīs: es esmu Kristus, un daudz pievils.
6 Audituri enim estis proelia, et opiniones proeliorum. Videte ne turbemini. oportet enim haec fieri, sed nondum est finis.
Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu. Lūkojiet, nebēdājaties, jo visam tam tā būs notikt, bet tad vēl nav tas gals.
7 consurget enim gens in gentem, et regnum in regnum, et erunt pestilentiae, et fames, et terraemotus per loca.
Jo tad celsies tauta pret tautu un valsts pret valsti, un tad būs bada laiki un mēris un zemes trīcēšanas dažās vietās.
8 haec autem omnia initia sunt dolorum.
Bet viss tas būs tikai to lielo bēdu iesākums.
9 Tunc tradent vos in tribulationem, et occident vos: et eritis odio omnibus gentibus propter nomen meum.
Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs tapsiet ienīdēti no visiem ļaudīm Mana Vārda dēļ.
10 Et tunc scandalizabuntur multi, et invicem tradent, et odio habebunt invicem.
Un tad daudz apgrēcināsies, un viens otru nodos, un viens otru nīdēs.
11 Et multi pseudoprophetae surgent, et seducent multos.
Jo tad daudz viltīgi pravieši celsies un daudz pievils.
12 Et quoniam abundabit iniquitas, refrigescet charitas multorum.
Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība pie daudziem izdzisīs.
13 qui autem perseveraverit usque in finem, hic salvus erit.
Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.
14 Et praedicabitur hoc Evangelium regni in universo orbe, in testimonium omnibus gentibus: et tunc veniet consummatio.
Un šis evaņģēlijs no (Dieva) valstības visā pasaulē taps sludināts visām tautām, un tad nāks tas gals.
15 Cum ergo videritis abominationem desolationis, quae dicta est a Daniele propheta, stantem in loco sancto, qui legit, intelligat:
Kad jūs nu redzēsiet to izpostīšanas negantību, par ko pravietis Daniēls sacījis, ka tā stāv tai svētā vietā, (kas to lasa, tas lai to labi apdomā!)
16 tunc qui in Iudaea sunt, fugiant ad montes:
Kas tad ir Jūdu zemē, tie lai bēg kalnos.
17 et qui in tecto, non descendat tollere aliquid de domo sua:
Un kas ir uz jumta, tas lai nekāpj zemē, kādu lietu no sava nama iznest;
18 et qui in agro, non revertatur tollere tunicam suam.
Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas, savas drēbes paņemt.
19 Vae autem praegnantibus, et nutrientibus in illis diebus.
Bet vai tām grūtām un zīdītājām tanī laikā!
20 Orate autem ut non fiat fuga vestra in hieme, vel sabbato.
Bet lūdziet, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā nedz svētā dienā.
21 erit enim tunc tribulatio magna, qualis non fuit ab initio mundi usque modo, neque fiet.
Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam, un kādas arī vairs nebūs.
22 Et nisi breviati fuissent dies illi, non fieret salva omnis caro: sed propter electos breviabuntur dies illi.
Un ja šīs dienas netaptu paīsinātas, tad neviens cilvēks netaptu izglābts; bet to izredzēto labad tās dienas taps paīsinātas.
23 Tunc si quis vobis dixerit: Ecce hic est Christus, aut illic: nolite credere.
Ja tad kas uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, vai tur; tad neticiet.
24 Surgent enim pseudochristi, et pseudoprophetae: et dabunt signa magna, et prodigia, ita ut in errorem inducantur (si fieri potest) etiam electi.
Jo viltīgi kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka arī tie izredzētie, ja tas varētu būt, uz alošanu taptu pievilti.
25 Ecce praedixi vobis.
Redziet, Es jums to papriekš esmu sacījis.
26 Si ergo dixerint vobis, Ecce in deserto est, nolite exire: ecce in penetralibus, nolite credere.
Tāpēc, kad tie uz jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neejat ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticat.
27 Sicut enim fulgur exit ab Oriente, et paret usque in Occidentem: ita erit et adventus Filii hominis.
Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
28 Ubicumque fuerit corpus, illic congregabuntur et aquilae.
Jo kur ir maita, tur arī ērgļi sakrāsies.
29 Statim autem post tribulationem dierum illorum sol obscurabitur, et luna non dabit lumen suum, et stellae cadent de caelo, et virtutes caelorum commovebuntur:
Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule taps aptumšota, un mēnesis nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debess, un debess stiprumi kustināsies.
30 et tunc parebit signum Filii hominis in caelo: et tunc plangent omnes tribus terrae: et videbunt Filium hominis venientem in nubibus caeli cum virtute multa, et maiestate.
Un tad Tā Cilvēka Dēla zīme rādīsies debesī, un tad visas ciltis virs zemes kauks un redzēs To Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.
31 Et mittet angelos suos cum tuba, et voce magna: et congregabunt electos eius a quattuor ventis, a summis caelorum usque ad terminos eorum.
Un Viņš sūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie Viņa izredzētos sakrās no tiem četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.
32 Ab arbore autem fici discite parabolam: cum iam ramus eius tener fuerit, et folia nata, scitis quia prope est aestas:
Mācaties līdzību no vīģes koka: kad jau viņa zaros pumpuri metās, un lapas plaukst, tad jūs zināt, vasaru esam klātu.
33 ita et vos cum videritis haec omnia, scitote quia prope est in ianuis.
Tā arīdzan, kad jūs visu to redzēsiet, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
34 Amen dico vobis, quia non praeteribit generatio haec, donec omnia haec fiant.
Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.
35 Caelum, et terra transibunt, verba autem mea non praeteribunt.
Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
36 De die autem illa, et hora nemo scit, neque angeli caelorum, nisi solus Pater.
Bet par to dienu un stundu neviens nezina, ne tie debesu eņģeļi, kā vien Mans Tēvs.
37 Sicut autem in diebus Noe, ita erit et adventus Filii hominis.
Bet tā, kā bija Noas dienās, tāpat arī būs Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
38 sicut enim erant in diebus ante diluvium comedentes et bibentes, nubentes et nuptum tradentes, usque ad eum diem, quo intravit Noe in arcam,
Jo itin kā tie tais dienās priekš tiem grēku plūdiem rija un plītēja, precējās un laulībā devās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,
39 et non cognoverunt donec venit diluvium, et tulit omnes: ita erit et adventus Filii hominis.
Un tie neņēma vērā, tiekams tie plūdi nāca un visus aizņēma; tāpat būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
40 Tunc duo erunt in agro: unus assumetur, et unus relinquetur.
Tad divi būs laukā; viens taps pieņemts, otrs atmests.
41 duae molentes in mola: una assumetur, et una relinquetur.
Divas mals dzirnavās, viena taps pieņemta, otra atmesta.
42 Duo in lecto, unus assumetur, et unus relinquetur. Vigilate ergo, quia nescitis qua hora Dominus vester venturus sit.
Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.
43 Illud autem scitote, quoniam si sciret paterfamilias qua hora fur venturus esset, vigilaret utique, et non sineret perfodi domum suam.
Bet to protiet, kad nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu savā namā ielauzties.
44 Ideo et vos estote parati: quia qua nescitis hora Filius hominis venturus est.
Tāpēc arī jūs esiet gatavi, jo tanī stundā, kurā jūs nedomājiet, Tas Cilvēka Dēls nāks.
45 Quis, putas, est fidelis servus, et prudens, quem constituit dominus suus super familiam suam, ut det illis cibum in tempore?
Kurš nu ir tas uzticīgais un gudrais kalps, ko tas kungs iecēlis pār savu saimi, tiem maizi dot savā laikā?
46 Beatus ille servus, quem cum venerit dominus eius, invenerit sic facientem.
Svētīgs tas kalps, ko tas kungs pārnācis atradīs tā darām.
47 amen dico vobis, quoniam super omnia bona sua constituet eum.
Patiesi, Es jums saku, ka viņš to iecels pār visām savām mantām.
48 Si autem dixerit malus servus ille in corde suo: Moram fecit dominus meus venire:
Bet ja tas ļaunais kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējās nakt.
49 et coeperit percutere conservos suos, manducet autem, et bibat cum ebriosis:
Un iesāks savus darba biedrus sist un ar tiem plītniekiem rīt un plītēt:
50 veniet dominus servi illius in die, qua non sperat, et hora, qua ignorat:
Tad tā kalpa kungs nāks tādā dienā, kad šis negaida, un tādā stundā, ko šis nezina,
51 et dividet eum, partemque eius ponet cum hypocritis. illic erit fletus, et stridor dentium.
Un to šķels pušu un tam dos algu ar tiem liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
The World is Destroyed by Water
