Iohannem 7
1 Post haec autem ambulabat Iesus in Galilaeam, non enim volebat in Iudaeam ambulare: quia quaerebant eum Iudaei interficere.
Un pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju; jo Viņš negribēja staigāt pa Jūdeju, tāpēc ka tie Jūdi Viņu meklēja nokaut.
2 Erat autem in proximo dies festus Iudaeorum, Scenophegia.
Un Jūdu lieveņu svētki bija tuvu.
3 Dixerunt autem ad eum fratres eius: Transi hinc, et vade in Iudaeam, ut et discipuli tui videant opera tua, quae facis.
Tad Viņa brāļi uz To sacīja: “Ej jel projām no šejienes, un noej uz Jūdu zemi, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.
4 Nemo quippe in occulto quidquam facit, et quaerit ipse in palam esse: si haec facis, manifesta teipsum mundo.
Jo neviens neko nedara slepenībā, kas grib kļūt zināms. Ja Tu tādas lietas dari, tad rādies pasaulei.”
5 Neque enim fratres eius credebant in eum.
Jo pat Viņa brāļi neticēja uz Viņu.
6 Dicit ergo eis Iesus: Tempus meum nondum advenit: tempus autem vestrum semper est paratum.
Tad Jēzus uz tiem saka: “Mans laiks vēl nav klāt; bet jūsu laiks ir vienmēr klāt.
7 Non potest mundus odisse vos: me autem odit: quia ego testimonium perhibeo de illo quod opera eius mala sunt.
Pasaule jūs nevar ienīdēt, bet Mani viņa ienīst, jo Es liecību dodu par to, ka viņas darbi ļauni.
8 Vos ascendite ad diem festum hunc, ego autem non ascendam ad diem festum istum: quia meum tempus nondum impletum est.
Ejat jūs uz šiem svētkiem, Es vēl neeju uz šiem svētkiem; jo Mans laiks vēl nav nācis.”
9 Haec cum dixisset, ipse mansit in Galilaea.
Un to uz tiem sacījis, Viņš palika Galilejā.
10 Ut autem ascenderunt fratres eius, tunc et ipse ascendit ad diem festum non manifeste, sed quasi in occulto.
Bet kad Viņa brāļi bija aizgājuši, tad Viņš arīdzan gāja uz svētkiem, ne ļaudīm redzot, bet kā paslepeni.
11 Iudaei ergo quaerebant eum in die festo, et dicebant: Ubi est ille?
Tad tie Jūdi Viņu meklēja svētkos un sacīja: “Kur Viņš ir?”
12 Et murmur multus erat in turba de eo. Quidam enim dicebant: Quia bonus est. Alii autem dicebant: Non, sed seducit turbas.
Un tur Viņa dēļ daudz valodas bija pie tiem ļaudīm, jo citi sacīja: “Viņš ir labs;” un citi sacīja: “Nē, bet Viņš tos ļaudis pieviļ.”
13 Nemo tamen palam loquebatur de illo propter metum Iudaeorum.
Tomēr neviens droši par Viņu nerunāja, jo tie bijās no tiem Jūdiem.
14 Iam autem die festo mediante, ascendit Iesus in templum, et docebat.
Bet svētku vidū Jēzus gāja Dieva namā un mācīja.
15 Et mirabantur Iudaei, dicentes: Quomodo hic litteras scit, cum non didicerit?
Un tie Jūdi brīnījās sacīdami: “Kā šis tos rakstus zin un tomēr tos nav mācījies?”
16 Respondit eis Iesus, et dixit: Mea doctrina non est mea, sed eius, qui misit me.
Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Mana mācība nav Mana, bet Tā, kas Mani sūtījis.
17 Si quis voluerit voluntatem eius facere: cognoscet de doctrina, utrum ex Deo sit, an ego a meipso loquar.
Ja kas grib Viņa prātu darīt, tas atzīs, vai šī mācība ir no Dieva, jeb vai Es pats no Sevis runāju.
18 Qui a semetipso loquitur, gloriam propriam quaerit. qui autem quaerit gloriam eius, qui misit eum, hic verax est, et iniustitia in illo non est.
Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu; bet kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, tas ir patiesīgs, un iekš Tā nav netaisnības.
19 Nonne Moyses dedit vobis legem: et nemo ex vobis facit legem?
Vai Mozus jums nav bauslību devis, un neviens no jums nedara pēc bauslības? Kam jūs meklējat Mani nokaut?”
20 Quid me quaeritis interficere? Respondit turba, et dixit: Daemonium habes: quis te quaeret interficere?
Tie ļaudis atbildēja un sacīja: “Tev ir velns. Kas Tevi meklē nokaut?”
21 Respondit Iesus, et dixit eis: Unum opus feci, et omnes miramini:
Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi brīnāties.
22 Propterea Moyses dedit vobis circumcisionem: (non quia ex Moyse est, sed ex patribus) et in sabbato circumciditis hominem.
Mozus jums apgraizīšanu ir devis, (ne tā kā tā būtu no Mozus, bet no tiem tēviem, ) un jūs cilvēku apgraizāt svētdienā.
23 Si circumcisionem accipit homo in sabbato, ut non solvatur lex Moysi: mihi indignamini quia totum hominem sanum feci in sabbato?
Ja cilvēks apgraizīšanu dabū svētdienā, lai Mozus bauslība netop pārkāpta, ko jūs tad par Mani apskaistaties, ka Es svētdienā visu to cilvēku esmu darījis veselu?
24 Nolite iudicare secundum faciem, sed iustum iudicium iudicate.
Nespriežat pēc tā, kas priekš acīm, bet spriežat taisnu tiesu.”
25 Dicebant ergo quidam ex Ierosolymis: Nonne hic est, quem quaerunt interficere?
Tad kādi no Jeruzālemes ļaudīm sacīja: “Vai šis nav Tas, ko tie meklē nokaut?
26 Et ecce palam loquitur, et nihil ei dicunt. Numquid vere cognoverunt principes quia hic est Christus?
Un redzi, Viņš droši runā, un tie uz Viņu nesaka nenieka. Vai mūsu virsnieki tagad tiešām atzinuši, ka Šis patiesi ir Tas Kristus?
27 Sed hunc scimus unde sit: Christus autem cum venerit, nemo scit unde sit.
Bet mēs Viņu zinām, no kurienes Viņš ir; bet kad Tas Kristus nāks, tad neviens nezinās, no kurienes Tas ir.”
28 Clamabat ergo Iesus in templo docens, et dicens: Et me scitis, et unde sim scitis: et a me ipso non veni, sed est verus, qui misit me, quem vos nescitis.
Tad Jēzus Dieva namā mācīdams sauca un sacīja: “Jūs Mani pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu? Bet Es neesmu nācis pats no Sevis, bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs; To jūs nepazīstat.
29 Ego scio eum: quia ab ipso sum, et ipse me misit.
Bet Es To pazīstu, jo Es esmu no Viņa, un Viņš Mani sūtījis.”
30 Quaerebant ergo eum apprehendere: et nemo misit in illum manus, quia nondum venerat hora eius.
Tad tie Viņu meklēja gūstīt; tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
31 De turba autem multi crediderunt in eum, et dicebant: Christus cum venerit, numquid plura signa faciet quam quae hic facit?
Bet daudz no tiem ļaudīm ticēja uz Viņu un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai tas vairāk brīnuma zīmes darīs, nekā tās, ko Šis ir darījis?”
32 Audierunt Pharisaei turbam murmurantem de illo haec: et miserunt principes, et Pharisaei ministros ut apprehenderent eum.
Tie farizeji dzirdēja, ka tiem ļaudīm tādas valodas bija par Viņu. Un tie farizeji un augstie priesteri sūtīja sulaiņus, lai tie Viņu gūstītu.
33 Dixit ergo eis Iesus: Adhuc modicum tempus vobiscum sum: et vado ad eum, qui me misit.
Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Vēl mazu brīdi Es esmu pie jums un noeju pie Tā, kas Mani sūtījis.
34 Quaeretis me, et non invenietis: et ubi ego sum, vos non potestis venire.
Jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet, un kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt.”
35 Dixerunt ergo Iudaei ad semetipsos: Quo hic iturus est, quia non inveniemus eum? numquid in dispersionem Gentium iturus est, et docturus Gentes?
Tad tie Jūdi sacīja savā starpā: “Kur Šis noies, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš noies pie tiem, kas ir izklīduši starp Grieķiem, un Grieķus mācīs?
36 Quis est hic sermo, quem dixit: Quaeretis me, et non invenietis: et ubi sum ego, vos non potestis venire?
Kas tie par vārdiem, ko Šis runā: jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet? Un: kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt?”
37 In novissimo autem die magno festivitatis stabat Iesus, et clamabat, dicens: Si quis sitit, veniat ad me, et bibat.
Un beidzamā, tai lielā svētku dienā, Jēzus stāvēja un sauca sacīdams: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!
38 Qui credit in me, sicut dicit Scriptura, flumina de ventre eius fluent aquae vivae.
Kas tic uz Mani, kā tie raksti saka, no tā miesas dzīvā ūdens straumes tecēs.”
39 Hoc autem dixit de Spiritu, quem accepturi erant credentes in eum: nondum enim erat Spiritus datus, quia Iesus nondum erat glorificatus.
Un Viņš to sacīja par to Garu, ko tiem bija dabūt, kas tic uz Viņu; jo Tas Svētais Gars vēl nebija, tāpēc ka Jēzus vēl nebija apskaidrots.
40 Ex illa ergo turba cum audissent hos sermones eius, dicebant: Hic est vere propheta.
Tad daudz no tiem ļaudīm šo vārdu dzirdēdami sacīja: “Šis patiesi ir tas pravietis.”
41 Alii dicebant: Hic est Christus. Quidam autem dicebant: Numquid a Galilaea venit Christus?
Citi sacīja: “Viņš ir Tas Kristus;” bet citi sacīja: “Vai Kristus nāks no Galilejas?
42 Nonne Scriptura dicit: Quia ex semine David, et de Bethlehem castello, ubi erat David, venit Christus?
Vai tas raksts nav sacījis, ka no Dāvida cilts un no Bētlemes pilsētiņas, kur Dāvids bija, Kristus nāks?”
43 Dissensio itaque facta est in turba propter eum.
Tad šķelšanās cēlās starp tiem ļaudīm Viņa dēļ.
44 Quidam autem ex ipsis volebant apprehendere eum: sed nemo misit super eum manus.
Bet kādi no tiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika.
45 Venerunt ergo ministri ad Pontifices, et Pharisaeos. Et dixerunt eis illi: Quare non adduxistis illum?
Tad tie sulaiņi nāca pie tiem augstiem priesteriem un farizejiem, un šie uz viņiem sacīja: “Kāpēc Viņu neesat atveduši?”
46 Responderunt ministri: Numquam sic locutus est homo, sicut hic homo.
Tie sulaiņi atbildēja: “Nemūžam cilvēks tā vēl nav runājis kā šis Cilvēks.”
47 Responderunt ergo eis Pharisaei: Numquid et vos seducti estis?
Tad tie farizeji tiem atbildēja: “Vai jūs arīdzan esat pievilti?
48 Numquid ex principibus aliquis credidit in eum, aut ex Pharisaeis?
Vai gan kāds no tiem virsniekiem jeb no tiem farizejiem uz Viņu ticējis?
49 sed turba haec, quae non novit legem, maledicti sunt.
Bet šie ļaudis, kas bauslību neprot, ir nolādēti.”
50 Dixit Nicodemus ad eos, ille, qui venit ad eum nocte, qui unus erat ex ipsis:
Nikademus, kas naktī bija nācis pie Viņa, viens no tiem būdams, uz tiem sacīja:
51 Numquid lex nostra iudicat hominem, nisi prius audierit ab ipso, et cognoverit quid faciat?
“Vai mūsu bauslība notiesā kādu cilvēku, ja tā papriekš par viņu nav izklausinājusi un nav dabūjusi zināt, ko viņš dara?”
52 Responderunt, et dixerunt ei: Numquid et tu Galilaeus es? Scrutare Scripturas, et vide quia a Galilaea propheta non surgit.
Tie atbildēja un uz to sacīja: “Vai tu arīdzan esi no Galilejas? Pārmeklē un raugi, ka no Galilejas neviens pravietis nav cēlies.”
53 Et reversi sunt unusquisque in domum suam.
(Un ikviens nogāja savā namā.
