Job 8
1 Respondens autem Baldad Suhites, dixit:
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 Usquequo loqueris talia, et spiritus multiplex sermones oris tui?
Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.
3 Numquid Deus supplantat iudicium? aut Omnipotens subvertit quod iustum est?
Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?
4 Etiam si filii tui peccaverunt ei, et dimisit eos in manu iniquitatis suae:
Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.
5 Tu tamen si diluculo consurrexeris ad Deum, et Omnipotentem fueris deprecatus:
Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,
6 Si mundus et rectus incesseris, statim evigilabit ad te, et pacatum reddet habitaculum iustitiae tuae:
Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.
7 In tantum, ut si priora tua fuerint parva, et novissima tua multiplicentur nimis.
Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.
8 Interroga enim generationem pristinam, et diligenter investiga patrum memoriam:
Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.
9 (Hesterni quippe sumus, et ignoramus quoniam sicut umbra dies nostri sunt super terram.)
Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.
10 Et ipsi docebunt te: loquentur tibi, et de corde suo proferent eloquia.
Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.
11 Numquid vivere potest scirpus absque humore? aut crescere carectum sine aqua?
Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?
12 Cum adhuc sit in flore, nec carpatur manu, ante omnes herbas arescit:
Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.
13 Sic viae omnium, qui obliviscuntur Deum, et spes hypocritae peribit:
Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,
14 Non ei placebit vecordia sua, et sicut tela aranearum fiducia eius.
Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.
15 Innitetur super domum suam, et non stabit: fulciet eam, et non consurget:
Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.
16 Humectus videtur antequam veniat Sol, et in ortu suo germen eius egredietur.
Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,
17 Super acervum petrarum radices eius densabuntur, et inter lapides commorabitur.
Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.
18 Si absorbuerit eum de loco suo, negabit eum, et dicet: Non novi te.
Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.
19 Haec est enim laetitia viae eius, ut rursum de terra alii germinentur.
Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.
20 Deus non proiiciet simplicem, nec porriget manum malignis:
Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.
21 Donec impleatur risu os tuum, et labia tua iubilo.
Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,
22 Qui oderunt te, induentur confusione: et tabernaculum impiorum non subsistet.
Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.
