Job 41
1 An extrahere poteris leviathan hamo, et fune ligabis linguam eius?
Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
2 Numquid pones circulum in naribus eius, aut armilla perforabis maxillam eius?
Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
3 Numquid multiplicabit ad te preces, aut loquetur tibi mollia?
Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
4 Numquid feriet tecum pactum, et accipies eum servum sempiternum?
Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
5 Numquid illudes ei quasi avi, aut ligabis eum ancillis tuis?
Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
6 Concident eum amici, divident illum negotiatores?
Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
7 Numquid implebis sagenas pelle eius, et gurgustium piscium capite illius?
Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
8 Pone super eum manum tuam: memento belli, nec ultra addas loqui.
Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
9 Ecce, spes eius frustrabitur eum, et videntibus cunctis praecipitabitur.
Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
10 Non quasi crudelis suscitabo eum: quis enim resistere potest vultui meo?
Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
11 Quis ante dedit mihi, ut reddam ei? omnia quae sub caelo sunt, mea sunt.
Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
12 Non parcam ei, et verbis potentibus, et ad deprecandum compositis.
Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
13 Quis revelabit faciem indumenti eius? et in medium oris eius quis intrabit?
Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
14 Portas vultus eius quis aperiet? per gyrum dentium eius formido.
Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
15 Corpus illius quasi scuta fusilia, compactum squamis se prementibus.
Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
16 Una uni coniungitur, et ne spiraculum quidem incedit per eas:
Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
17 Una alteri adhaerebit, et tenentes se nequaquam separabuntur.
Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
18 Sternutatio eius splendor ignis, et oculi eius, ut palpebrae diluculi.
Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
19 De ore eius lampades procedunt, sicut taedae ignis accensae.
No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
20 De naribus eius procedit fumus, sicut ollae succensae atque ferventis.
No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
21 Halitus eius prunas ardere facit, et flamma de ore eius egreditur.
Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
22 In collo eius morabitur fortitudo, et faciem eius praecedit egestas.
Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
23 Membra carnium eius cohaerentia sibi: mittet contra eum flumina, et ad locum alium non ferentur.
Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
24 Cor eius indurabitur tamquam lapis, et stringetur quasi malleatoris incus.
Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
25 Cum sublatus fuerit, timebunt angeli, et territi purgabuntur.
Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
26 Cum apprehenderit eum gladius, subsistere non poterit neque hasta, neque thorax:
Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
27 Reputabit enim quasi paleas ferrum, et quasi lignum putridum, aes.
Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
28 Non fugabit eum vir sagittarius, in stipulam versi sunt ei lapides fundae.
Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
29 Quasi stipulam aestimabit malleum, et deridebit vibrantem hastam.
Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
30 Sub ipso erunt radii solis, et sternet sibi aurum quasi lutum.
Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
31 Fervescere faciet quasi ollam profundum mare, et ponet quasi cum unguenta bulliunt.
Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
32 Post eum lucebit semita, aestimabit abyssum quasi senescentem.
Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
33 Non est super terram potestas, quae comparetur ei, qui factus est ut nullum timeret.
Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
34 Omne sublime videt, ipse est rex super universos filios superbiae.
Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
