Job 32
1 Omiserunt autem tres viri isti respondere Iob, eo quod iustus sibi videretur.
Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.
2 Et iratus, indignatusque est Eliu filius Barachel Buzites, de cognatione Ram: iratus est autem adversum Iob, eo quod iustum se esse diceret coram Deo.
Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.
3 Porro adversum amicos eius indignatus est, eo quod non invenissent responsionem rationabilem, sed tantummodo condemnassent Iob.
Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.
4 Igitur Eliu expectavit Iob loquentem: eo quod seniores essent qui loquebantur.
Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.
5 Cum autem vidisset quod tres respondere non potuissent, iratus est vehementer.
Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.
6 Respondensque Eliu filius Barachel Buzites, dixit: Iunior sum tempore, vos autem antiquiores, idcirco demisso capite, veritus sum vobis indicare meam sententiam.
Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.
7 Sperabam enim quod aetas prolixior loqueretur, et annorum multitudo doceret sapientiam.
Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.
8 Sed, ut video, Spiritus est in hominibus, et inspiratio Omnipotentis dat intelligentiam.
Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.
9 Non sunt longaevi sapientes, nec senes intelligunt iudicium.
Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.
10 Ideo dicam: Audite me, ostendam vobis etiam ego meam sapientiam.
Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
11 Expectavi enim sermones vestros, audivi prudentiam vestram, donec disceptaremini sermonibus:
Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.
12 Et donec putabam vos aliquid dicere, considerabam: sed, ut video, non est qui possit arguere Iob, et respondere ex vobis sermonibus eius.
Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.
13 Ne forte dicatis: Invenimus sapientiam, Deus proiecit eum, non homo.
Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.
14 Nihil locutus est mihi, et ego non secundum sermones vestros respondebo illi.
Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -
15 Extimuerunt, nec responderunt ultra, abstuleruntque a se eloquia.
Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.
16 Quoniam igitur expectavi, et non sunt locuti: steterunt, nec ultra responderunt:
Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.
17 Respondebo et ego partem meam, et ostendam scientiam meam.
Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
18 Plenus sum enim sermonibus, et coarctat me spiritus uteri mei.
Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.
19 En venter meus quasi mustum absque spiraculo, quod lagunculas novas disrumpit.
Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.
20 Loquar, et respirabo paululum: aperiam labia mea, et respondebo.
Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.
21 Non accipiam personam viri, et Deum homini non aequabo.
Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.
22 Nescio enim quamdiu subsistam, et si post modicum tollat me Factor meus.
Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.
