Job 28
1 Habet argentum, venarum suarum principia: et auro locus est, in quo conflatur.
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 Ferrum de terra tollitur: et lapis solutus calore, in aes vertitur.
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 Tempus posuit tenebris, et universorum finem ipse considerat, lapidem quoque caliginis, et umbram mortis.
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 Dividit torrens a populo peregrinante, eos, quos oblitus est pes egentis hominis, et invios.
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 Terra, de qua oriebatur panis in loco suo, igni subversa est.
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 Locus sapphiri lapides eius, et glebae illius aurum.
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 Semitam ignoravit avis, nec intuitus est eam oculus vulturis.
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 Non calcaverunt eam filii institorum, nec pertransivit per eam leaena.
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 Ad silicem extendit manum suam, subvertit a radicibus montes.
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 In petris rivos excidit, et omne pretiosum vidit oculus eius.
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 Profunda quoque fluviorum scrutatus est, et abscondita in lucem produxit.
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 Sapientia vero ubi invenitur? et quis est locus intelligentiae?
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 Nescit homo pretium eius, nec invenitur in terra suaviter viventium.
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 Abyssus dicit: Non est in me: et mare loquitur: Non est mecum.
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 Non dabitur aurum obrizum pro ea, nec appendetur argentum in commutatione eius.
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 Non conferetur tinctis Indiae coloribus, nec lapidi sardonycho pretiosissimo, vel sapphiro.
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 Non adaequabitur ei aurum vel vitrum, nec commutabuntur pro ea vasa auri:
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 Excelsa et eminentia non memorabuntur comparatione eius: trahitur autem sapientia de occultis.
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 Non adaequabitur ei topazius de Aethiopia, nec tincturae mundissimae componetur.
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 Unde ergo sapientia venit? et quis est locus intelligentiae?
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 Abscondita est ab oculis omnium viventium, volucres quoque caeli latet.
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 Perditio et mors dixerunt: Auribus nostris audivimus famam eius.
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 Deus intelligit viam eius, et ipse novit locum illius.
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 Ipse enim fines mundi intuetur: et omnia, quae sub caelo sunt, respicit.
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 Qui fecit ventis pondus, et aquas appendit in mensura.
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 Quando ponebat pluviis legem, et viam procellis sonantibus:
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 Tunc vidit illam, et enarravit, et praeparavit, et investigavit.
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 Et dixit homini: Ecce timor Domini, ipsa est sapientia: et recedere a malo, intelligentia.
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
