Job 15
1 Respondens autem Eliphaz Themanites, dixit:
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
2 Numquid sapiens respondebit quasi in ventum loquens, et implebit ardore stomachum suum?
Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
3 Arguis verbis eum, qui non est aequalis tibi, et loqueris quod tibi non expedit.
Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
4 Quantum in te est evacuasti timorem, et tulisti preces coram Deo.
Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
5 Docuit enim iniquitas tua os tuum, et imitaris linguam blasphemantium.
Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
6 Condemnabit te os tuum, et non ego: et labia tua respondebunt tibi.
Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
7 Numquid primus homo tu natus es, et ante colles formatus?
Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
8 Numquid consilium Dei audisti, et inferior te erit eius sapientia?
Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
9 Quid nosti quod ignoremus? quid intelligis quod nesciamus?
Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
10 Et senes, et antiqui sunt in nobis multo vetustiores quam patres tui.
Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
11 Numquid grande est ut consoletur te Deus? sed verba tua prava hoc prohibent
Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
12 Quid te elevat cor tuum, et quasi magna cogitans, attonitos habes oculos?
Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
13 Quid tumet contra Deum spiritus tuus, ut proferas de ore tuo huiuscemodi sermones?
Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
14 Quid est homo, ut immaculatus sit, et ut iustus appareat natus de muliere?
Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
15 Ecce inter sanctos eius nemo immutabilis, et caeli non sunt mundi in conspectu eius.
Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
16 Quanto magis abominabilis et inutilis homo, qui bibit quasi aquam iniquitatem?
Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
17 Ostendam tibi, audi me: quod vidi narrabo tibi.
Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
18 Sapientes confitentur, et non abscondunt patres suos.
Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
19 Quibus solis data est terra, et non transivit alienus per eos.
Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
20 Cunctis diebus suis impius superbit, et numerus annorum incertus est tyrannidis eius.
Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
21 Sonitus terroris semper in auribus illius: et cum pax sit, ille semper insidias suspicatur.
Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
22 Non credit quod reverti possit de tenebris ad lucem, circumspectans undique gladium.
Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
23 Cum se moverit ad quaerendum panem, novit quod paratus sit in manu eius tenebrarum dies.
Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
24 Terrebit eum tribulatio, et angustia vallabit eum, sicut regem, qui praeparatur ad praelium.
Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
25 Tetendit enim adversus Deum manum suam, et contra Omnipotentem roboratus est.
Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
26 Cucurrit adversus eum erecto collo, et pingui cervice armatus est.
Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
27 Operuit faciem eius crassitudo, et de lateribus eius arvina dependet.
Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
28 Habitavit in civitatibus desolatis, et in domibus desertis, quae in tumulos sunt redactae.
Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
29 Non ditabitur, nec perseverabit substantia eius, nec mittet in terra radicem suam.
(Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
30 Non recedet de tenebris: ramos eius arefaciet flamma, et auferetur spiritu oris sui.
Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
31 Non credet frustra errore deceptus, quod aliquo pretio redimendus sit.
Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
32 Antequam dies eius impleantur, peribit: et manus eius arescent.
Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
33 Laedetur quasi vinea in primo flore botrus eius, et quasi oliva proiiciens florem suum.
Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
34 Congregatio enim hypocritae sterilis, et et ignis devorabit tabernacula eorum, qui munera libenter accipiunt.
Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
35 Concepit dolorem, et peperit iniquitatem, et uterus eius praeparat dolos.
Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
