Psalmorum 95

1 Laus cantici ipsi David. Venite, exsultemus Domino; jubilemus Deo salutari nostro;

Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

2 præoccupemus faciem ejus in confessione, et in psalmis jubilemus ei:

Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

3 quoniam Deus magnus Dominus, et rex magnus super omnes deos.

Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

4 Quia in manu ejus sunt omnes fines terræ, et altitudines montium ipsius sunt;

Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

5 quoniam ipsius est mare, et ipse fecit illud, et siccam manus ejus formaverunt.

Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

6 Venite, adoremus, et procidamus, et ploremus ante Dominum qui fecit nos:

Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

7 quia ipse est Dominus Deus noster, et nos populus pascuæ ejus, et oves manus ejus.

Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

8 Hodie si vocem ejus audieritis, nolite obdurare corda vestra

Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

9 sicut in irritatione, secundum diem tentationis in deserto, ubi tentaverunt me patres vestri: probaverunt me, et viderunt opera mea.

Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

10 Quadraginta annis offensus fui generationi illi, et dixi: Semper hi errant corde.

Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

11 Et isti non cognoverunt vias meas: ut juravi in ira mea: Si introibunt in requiem meam.

Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.