< Psalmorum 89 >

1 Intellectus Ethan Ezrahitæ. Misericordias Domini in æternum cantabo; in generationem et generationem annuntiabo veritatem tuam in ore meo.
Etana, Ezraka dēla, pamācība. Es dziedāšu no Tā Kunga žēlastības mūžīgi un darīšu zināmu Viņa patiesību ar savu muti līdz radu radiem.
2 Quoniam dixisti: In æternum misericordia ædificabitur in cælis; præparabitur veritas tua in eis.
Jo es saku: “Mūžīga žēlastība uzcelta debesīs; tur Tu piestiprini Savu patiesību.”
3 Disposui testamentum electis meis; juravi David servo meo:
“Es esmu derību derējis ar Savu izredzēto, Es Dāvidam, Savam kalpam, esmu zvērējis.
4 Usque in æternum præparabo semen tuum, et ædificabo in generationem et generationem sedem tuam.
Es apstiprināšu tavu dzimumu mūžīgi un uztaisīšu tavu goda krēslu līdz bērnu bērniem.” (Sela)
5 Confitebuntur cæli mirabilia tua, Domine; etenim veritatem tuam in ecclesia sanctorum.
Par to debesis slavē, ak Kungs, Tavus brīnumus, ir Tavu patiesību tai svētā draudzē.
6 Quoniam quis in nubibus æquabitur Domino; similis erit Deo in filiis Dei?
Jo kas ir debesīs Tam Kungam līdzīgs? Kas ir kā Tas Kungs starp Dieva bērniem?
7 Deus, qui glorificatur in consilio sanctorum, magnus et terribilis super omnes qui in circuitu ejus sunt.
Tas stiprais Dievs ir ļoti bijājams to svēto draudzē un bīstams pār visiem, kas ir ap Viņu.
8 Domine Deus virtutum, quis similis tibi? potens es, Domine, et veritas tua in circuitu tuo.
Kungs, Dievs Cebaot, kas ir tāds kā Tu, tāds varens, ak Kungs! Un Tava patiesība ir ap Tevi.
9 Tu dominaris potestati maris; motum autem fluctuum ejus tu mitigas.
Tu valdi pār grezno jūru; kad viņas viļņi ceļas, tad Tu tos klusini.
10 Tu humiliasti, sicut vulneratum, superbum; in brachio virtutis tuæ dispersisti inimicos tuos.
Tu satrieci Rahabu kā nokautu, Tu izkaisi Savus ienaidniekus ar Savu vareno elkoni.
11 Tui sunt cæli, et tua est terra: orbem terræ, et plenitudinem ejus tu fundasti;
Tev pieder debesis, arī zeme Tev pieder; zemes virsu un viņas pilnumu Tu esi radījis.
12 aquilonem et mare tu creasti. Thabor et Hermon in nomine tuo exsultabunt:
Ziemeli un dienasvidu tu esi radījis; Tābors un Hermons gavilē par Tavu vārdu.
13 tuum brachium cum potentia. Firmetur manus tua, et exaltetur dextera tua:
Tev ir spēcīgs elkonis, stipra ir Tava roka un augsta Tava labā roka.
14 justitia et judicium præparatio sedis tuæ: misericordia et veritas præcedent faciem tuam.
Taisnība un tiesa ir Tava valdības krēsla pamati, žēlastība un patiesība iet Tavā priekšā.
15 Beatus populus qui scit jubilationem: Domine, in lumine vultus tui ambulabunt,
Svētīgi tie ļaudis, kas māk gavilēt; ak Kungs, tie staigā Tava vaiga gaišumā.
16 et in nomine tuo exsultabunt tota die, et in justitia tua exaltabuntur.
Par Tavu vārdu tie priecājās vienmēr un caur Tavu taisnību tie ir paaugstināti.
17 Quoniam gloria virtutis eorum tu es, et in beneplacito tuo exaltabitur cornu nostrum.
Jo Tu esi viņu stipruma rota, un caur Tavu labprātību Tu mūsu ragu paaugstini.
18 Quia Domini est assumptio nostra, et sancti Israël regis nostri.
Jo mūsu priekšturamās bruņas ir no Tā Kunga, un no Israēla Svētā ir mūsu ķēniņš.
19 Tunc locutus es in visione sanctis tuis, et dixisti: Posui adjutorium in potente, et exaltavi electum de plebe mea.
Citkārt Tu runāji caur parādīšanu Savam svētam un sacīji: Es esmu vienam varenam palīgu sniedzis, Es esmu paaugstinājis vienu izredzētu no tiem ļaudīm.
20 Inveni David, servum meum; oleo sancto meo unxi eum.
Es Dāvidu, Savu kalpu, esmu atradis, ar Savu svēto eļļu Es to esmu svaidījis.
21 Manus enim mea auxiliabitur ei, et brachium meum confortabit eum.
Mana roka būs līdz ar to vienmēr, un Mans elkonis viņu spēcinās;
22 Nihil proficiet inimicus in eo, et filius iniquitatis non apponet nocere ei.
Ienaidnieks viņu nevajās un ļaundaris viņu nespaidīs.
23 Et concidam a facie ipsius inimicos ejus, et odientes eum in fugam convertam.
Bet Es satriekšu viņa pretiniekus viņa priekšā un sadauzīšu viņa ienaidniekus.
24 Et veritas mea et misericordia mea cum ipso, et in nomine meo exaltabitur cornu ejus.
Un Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un viņa rags caur Manu vārdu taps paaugstināts.
25 Et ponam in mari manum ejus, et in fluminibus dexteram ejus.
Un Es viņa roku likšu līdz jūrai, un viņa labo roku līdz tām lielupēm.
26 Ipse invocabit me: Pater meus es tu, Deus meus, et susceptor salutis meæ.
Viņš Mani piesauks: Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas patvērums.
27 Et ego primogenitum ponam illum, excelsum præ regibus terræ.
Un Es viņu iecelšu par to pirmdzimušo, par to visaugsto starp tiem ķēniņiem virs zemes.
28 In æternum servabo illi misericordiam meam, et testamentum meum fidele ipsi.
Savu žēlastību Es viņam turēšu mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīga.
29 Et ponam in sæculum sæculi semen ejus, et thronum ejus sicut dies cæli.
Es viņam došu dzimumu mūžīgi un darīšu viņa goda krēslu kā debesu dienas.
30 Si autem dereliquerint filii ejus legem meam, et in judiciis meis non ambulaverint;
Bet kad viņa bērni Manu bauslību atstās un Manās tiesās nestaigās;
31 si justitias meas profanaverint, et mandata mea non custodierint:
Kad tie Manus likumus sagānīs un Manus baušļus neturēs;
32 visitabo in virga iniquitates eorum, et in verberibus peccata eorum;
Tad Es viņu pārkāpumus piemeklēšu ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem.
33 misericordiam autem meam non dispergam ab eo, neque nocebo in veritate mea,
Bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu un Savu patiesību Es neaizliegšu.
34 neque profanabo testamentum meum: et quæ procedunt de labiis meis non faciam irrita.
Es Savu derību nesagānīšu un, ko Manas lūpas runājušas, to Es nepārgrozīšu.
35 Semel juravi in sancto meo, si David mentiar:
Vienu lietu pie Savas svētības Es esmu zvērējis: tiešām, Es Dāvidam nemelošu.
36 semen ejus in æternum manebit. Et thronus ejus sicut sol in conspectu meo,
Viņa dzimums būs mūžīgi, un viņa goda krēsls manā priekšā kā saule.
37 et sicut luna perfecta in æternum, et testis in cælo fidelis.
Viņš būs mūžīgi stiprs kā mēnesis un būs pastāvīgs, kā tas liecinieks padebešos. (Sela)
38 Tu vero repulisti et despexisti; distulisti christum tuum.
Bet nu Tu viņu esi atstūmis un atmetis, Tu esi apskaities pret Savu svaidīto.
39 Evertisti testamentum servi tui; profanasti in terra sanctuarium ejus.
Tu Sava kalpa derību esi iznīcinājis, viņa kroni Tu esi nometis zemē.
40 Destruxisti omnes sepes ejus; posuisti firmamentum ejus formidinem.
Tu esi salauzis visus viņa mūrus, viņa stiprās pilis Tu esi licis drupās.
41 Diripuerunt eum omnes transeuntes viam; factus est opprobrium vicinis suis.
Visi, kas iet garām, viņu aplaupa; viņš saviem kaimiņiem ir palicis par apsmieklu.
42 Exaltasti dexteram deprimentium eum; lætificasti omnes inimicos ejus.
Tu paaugstināji viņa spaidītāju labo roku, Tu iepriecināji visus viņa ienaidniekus.
43 Avertisti adjutorium gladii ejus, et non es auxiliatus ei in bello.
Arī viņa zobena asmeni Tu esi atņēmis un neesi licis viņam pastāvēt karā.
44 Destruxisti eum ab emundatione, et sedem ejus in terram collisisti.
Tu viņa glītumam licis mitēties un nogāzis zemē viņa goda krēslu.
45 Minorasti dies temporis ejus; perfudisti eum confusione.
Tu esi paīsinājis viņa jaunības dienas, Tu viņu apsedzis ar kaunu. (Sela)
46 Usquequo, Domine, avertis in finem? exardescet sicut ignis ira tua?
Cik ilgi, ak Kungs, Tu gribi pilnīgi apslēpties, un cik ilgi Tava bardzība degs kā uguns?
47 Memorare quæ mea substantia: numquid enim vane constituisti omnes filios hominum?
Piemini, kāds ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis?
48 Quis est homo qui vivet et non videbit mortem? eruet animam suam de manu inferi? (Sheol h7585)
Kurš cilvēks dzīvo, kas nāvi neredzēs? Kas savu dvēseli izglābs no kapa varas? (Sela) (Sheol h7585)
49 Ubi sunt misericordiæ tuæ antiquæ, Domine, sicut jurasti David in veritate tua?
Kungs, kur ir Tava senējā žēlastība, ko Tu Savā uzticībā Dāvidam esi zvērējis?
50 Memor esto, Domine, opprobrii servorum tuorum, quod continui in sinu meo, multarum gentium:
Piemini, ak Kungs, Savu kalpu kaunu, ko es savā sirdī nesu, no visām pasaules tautām,
51 quod exprobraverunt inimici tui, Domine; quod exprobraverunt commutationem christi tui.
Ka Tavi ienaidnieki nievā, ak Kungs, ka tie nievā Tava svaidītā pēdas.
52 Benedictus Dominus in æternum. Fiat, fiat.
Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen, Āmen.

< Psalmorum 89 >