Psalmorum 81

1 In finem, pro torcularibus. Psalmus ipsi Asaph. Exsultate Deo adjutori nostro; jubilate Deo Jacob.

Asafa dziesma, dziedātāju vadonim uz Ģittit. Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam.

2 Sumite psalmum, et date tympanum; psalterium jucundum cum cithara.

Uzdziedat dziesmas un dodiet šurp bungas, mīlīgas kokles ar stabulēm.

3 Buccinate in neomenia tuba, in insigni die solemnitatis vestræ:

Pūtiet trumetes jaunā mēnesī, pilnā mēnesī, mūsu svētku laikā.

4 quia præceptum in Israël est, et judicium Deo Jacob.

Jo tas ir likums iekš Israēla, tiesa no Jēkaba Dieva.

5 Testimonium in Joseph posuit illud, cum exiret de terra Ægypti; linguam quam non noverat, audivit.

To Viņš licis par liecību iekš Jāzepa, kad izgāja pār Ēģiptes zemi, kad es dzirdēju valodu, ko nesapratu.

6 Divertit ab oneribus dorsum ejus; manus ejus in cophino servierunt.

“Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, un viņa rokas atsvabinājis no nestavas.

7 In tribulatione invocasti me, et liberavi te. Exaudivi te in abscondito tempestatis; probavi te apud aquam contradictionis.

Kad tu Mani piesauci bēdās, tad Es tevi izglābu; Es tevi paklausīju, paslēpies pērkona padebešos, Es tevi pārmanīju pie bāršanās ūdens.

8 Audi, populus meus, et contestabor te. Israël, si audieris me,

Klausāties, Mani ļaudis, Es jums došu liecību; Israēl, kaut tu Mani klausītu!

9 non erit in te deus recens, neque adorabis deum alienum.

Lai tavā starpā nav cita Dieva, un tev nebūs pielūgt svešu Dievu.

10 Ego enim sum Dominus Deus tuus, qui eduxi te de terra Ægypti. Dilata os tuum, et implebo illud.

Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes; atplet savu muti, lai Es to pildu.

11 Et non audivit populus meus vocem meam, et Israël non intendit mihi.

Bet Mani ļaudis neklausa Manu balsi un Israēlim Manis negribās.

12 Et dimisi eos secundum desideria cordis eorum; ibunt in adinventionibus suis.

Tad Es tos arī esmu pametis viņu cietam sirds prātam, ka tie staigā pēc saviem padomiem.

13 Si populus meus audisset me, Israël si in viis meis ambulasset,

Kaut Mani ļaudis Man klausītu, un Israēls staigātu uz Maniem ceļiem!

14 pro nihilo forsitan inimicos eorum humiliassem, et super tribulantes eos misissem manum meam.

Es pazemotu viņu ienaidniekus drīz un grieztu Savu roku pret viņu spaidītājiem.

15 Inimici Domini mentiti sunt ei, et erit tempus eorum in sæcula.

Kas To Kungu ienīst, tiem bija Viņam padoties, tad tie mūžīgi pastāvētu.

16 Et cibavit eos ex adipe frumenti, et de petra melle saturavit eos.

Un Viņš tos barotu ar briedušiem kviešiem, un ar medu no akmens kalna Es tevi pieēdinātu.”