Psalmorum 109
1 In finem. Psalmus David.
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
2 Deus, laudem meam ne tacueris, quia os peccatoris et os dolosi super me apertum est.
Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
3 Locuti sunt adversum me lingua dolosa, et sermonibus odii circumdederunt me: et expugnaverunt me gratis.
Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
4 Pro eo ut me diligerent, detrahebant mihi; ego autem orabam.
Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
5 Et posuerunt adversum me mala pro bonis, et odium pro dilectione mea.
Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
6 Constitue super eum peccatorem, et diabolus stet a dextris ejus.
Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
7 Cum judicatur, exeat condemnatus; et oratio ejus fiat in peccatum.
Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
8 Fiant dies ejus pauci, et episcopatum ejus accipiat alter.
Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
9 Fiant filii ejus orphani, et uxor ejus vidua.
Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
10 Nutantes transferantur filii ejus et mendicent, et ejiciantur de habitationibus suis.
Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
11 Scrutetur fœnerator omnem substantiam ejus, et diripiant alieni labores ejus.
Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
12 Non sit illi adjutor, nec sit qui misereatur pupillis ejus.
Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
13 Fiant nati ejus in interitum; in generatione una deleatur nomen ejus.
Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
14 In memoriam redeat iniquitas patrum ejus in conspectu Domini, et peccatum matris ejus non deleatur.
Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
15 Fiant contra Dominum semper, et dispereat de terra memoria eorum:
Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
16 pro eo quod non est recordatus facere misericordiam,
Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
17 et persecutus est hominem inopem et mendicum, et compunctum corde, mortificare.
Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
18 Et dilexit maledictionem, et veniet ei; et noluit benedictionem, et elongabitur ab eo. Et induit maledictionem sicut vestimentum; et intravit sicut aqua in interiora ejus, et sicut oleum in ossibus ejus.
Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
19 Fiat ei sicut vestimentum quo operitur, et sicut zona qua semper præcingitur.
Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
20 Hoc opus eorum qui detrahunt mihi apud Dominum, et qui loquuntur mala adversus animam meam.
Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
21 Et tu, Domine, Domine, fac mecum propter nomen tuum, quia suavis est misericordia tua.
Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
22 Libera me, quia egenus et pauper ego sum, et cor meum conturbatum est intra me.
Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
23 Sicut umbra cum declinat ablatus sum, et excussus sum sicut locustæ.
Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
24 Genua mea infirmata sunt a jejunio, et caro mea immutata est propter oleum.
Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
25 Et ego factus sum opprobrium illis; viderunt me, et moverunt capita sua.
Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
26 Adjuva me, Domine Deus meus; salvum me fac secundum misericordiam tuam.
Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
27 Et sciant quia manus tua hæc, et tu, Domine, fecisti eam.
Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
28 Maledicent illi, et tu benedices: qui insurgunt in me confundantur; servus autem tuus lætabitur.
Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
29 Induantur qui detrahunt mihi pudore, et operiantur sicut diploide confusione sua.
Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
30 Confitebor Domino nimis in ore meo, et in medio multorum laudabo eum:
Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
31 quia astitit a dextris pauperis, ut salvam faceret a persequentibus animam meam.
Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
