Proverbiorum 23
1 Quando sederis ut comedas cum principe, diligenter attende quæ apposita sunt ante faciem tuam.
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 Et statue cultrum in gutture tuo: si tamen habes in potestate animam tuam.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Ne desideres de cibis ejus, in quo est panis mendacii.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Noli laborare ut diteris, sed prudentiæ tuæ pone modum.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Ne erigas oculos tuos ad opes quas non potes habere, quia facient sibi pennas quasi aquilæ, et volabunt in cælum.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Ne comedas cum homine invido, et ne desideres cibos ejus:
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 quoniam in similitudinem arioli et conjectoris æstimat quod ignorat. Comede et bibe, dicet tibi; et mens ejus non est tecum.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Cibos quos comederas evomes, et perdes pulchros sermones tuos.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 In auribus insipientium ne loquaris, qui despicient doctrinam eloquii tui.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Ne attingas parvulorum terminos, et agrum pupillorum ne introëas:
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 propinquus enim illorum fortis est, et ipse judicabit contra te causam illorum.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Ingrediatur ad doctrinam cor tuum, et aures tuæ ad verba scientiæ.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Noli subtrahere a puero disciplinam: si enim percusseris eum virga, non morietur.
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 Fili mi, si sapiens fuerit animus tuus, gaudebit tecum cor meum:
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 et exsultabunt renes mei, cum locuta fuerint rectum labia tua.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Non æmuletur cor tuum peccatores, sed in timore Domini esto tota die:
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 quia habebis spem in novissimo, et præstolatio tua non auferetur.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Audi, fili mi, et esto sapiens, et dirige in via animum tuum.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Noli esse in conviviis potatorum, nec in comessationibus eorum qui carnes ad vescendum conferunt:
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 quia vacantes potibus et dantes symbola consumentur, et vestietur pannis dormitatio.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Audi patrem tuum, qui genuit te, et ne contemnas cum senuerit mater tua.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Veritatem eme, et noli vendere sapientiam, et doctrinam, et intelligentiam.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 Exsultat gaudio pater justi; qui sapientem genuit, lætabitur in eo.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Gaudeat pater tuus et mater tua, et exsultet quæ genuit te.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 Præbe, fili mi, cor tuum mihi, et oculi tui vias meas custodiant.
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 Fovea enim profunda est meretrix, et puteus angustus aliena.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 Insidiatur in via quasi latro, et quos incautos viderit, interficiet.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Cui væ? cujus patri væ? cui rixæ? cui foveæ? cui sine causa vulnera? cui suffusio oculorum?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 nonne his qui commorantur in vino, et student calicibus epotandis?
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Ne intuearis vinum quando flavescit, cum splenduerit in vitro color ejus: ingreditur blande,
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 sed in novissimo mordebit ut coluber, et sicut regulus venena diffundet.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Oculi tui videbunt extraneas, et cor tuum loquetur perversa.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 Et eris sicut dormiens in medio mari, et quasi sopitus gubernator, amisso clavo.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 Et dices: Verberaverunt me, sed non dolui; traxerunt me, et ego non sensi. Quando evigilabo, et rursus vina reperiam?
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
