< Proverbiorum 22 >
1 Melius est nomen bonum quam divitiæ multæ; super argentum et aurum gratia bona.
Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
2 Dives et pauper obviaverunt sibi: utriusque operator est Dominus.
Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
3 Callidus vidit malum, et abscondit se; innocens pertransiit, et afflictus est damno.
Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
4 Finis modestiæ timor Domini, divitiæ, et gloria, et vita.
Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
5 Arma et gladii in via perversi; custos autem animæ suæ longe recedit ab eis.
Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
6 Proverbium est: adolescens juxta viam suam; etiam cum senuerit, non recedet ab ea.
Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
7 Dives pauperibus imperat, et qui accipit mutuum servus est fœnerantis.
Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
8 Qui seminat iniquitatem metet mala, et virga iræ suæ consummabitur.
Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
9 Qui pronus est ad misericordiam benedicetur: de panibus enim suis dedit pauperi. Victoriam et honorem acquiret qui dat munera; animam autem aufert accipientium.
Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
10 Ejice derisorem, et exibit cum eo jurgium, cessabuntque causæ et contumeliæ.
Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
11 Qui diligit cordis munditiam, propter gratiam labiorum suorum habebit amicum regem.
Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
12 Oculi Domini custodiunt scientiam, et supplantantur verba iniqui.
Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
13 Dicit piger: Leo est foris; in medio platearum occidendus sum.
Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
14 Fovea profunda os alienæ: cui iratus est Dominus, incidet in eam.
Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
15 Stultitia colligata est in corde pueri, et virga disciplinæ fugabit eam.
Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
16 Qui calumniatur pauperem ut augeat divitias suas, dabit ipse ditiori, et egebit.
Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
17 Inclina aurem tuam, et audi verba sapientium: appone autem cor ad doctrinam meam,
Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
18 quæ pulchra erit tibi cum servaveris eam in ventre tuo, et redundabit in labiis tuis:
Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
19 ut sit in Domino fiducia tua, unde et ostendi eam tibi hodie.
Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
20 Ecce descripsi eam tibi tripliciter, in cogitationibus et scientia:
Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
21 ut ostenderem tibi firmitatem et eloquia veritatis, respondere ex his illis qui miserunt te.
Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
22 Non facias violentiam pauperi quia pauper est, neque conteras egenum in porta:
Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
23 quia judicabit Dominus causam ejus, et configet eos qui confixerunt animam ejus.
Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
24 Noli esse amicus homini iracundo, neque ambules cum viro furioso:
Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
25 ne forte discas semitas ejus, et sumas scandalum animæ tuæ.
Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
26 Noli esse cum his qui defigunt manus suas, et qui vades se offerunt pro debitis:
Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
27 si enim non habes unde restituas, quid causæ est ut tollat operimentum de cubili tuo?
Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
28 Ne transgrediaris terminos antiquos, quos posuerunt patres tui.
Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
29 Vidisti virum velocem in opere suo? coram regibus stabit, nec erit ante ignobiles.
Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.