Proverbiorum 14
1 Sapiens mulier ædificat domum suam; insipiens exstructam quoque manibus destruet.
Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
2 Ambulans recto itinere, et timens Deum, despicitur ab eo qui infami graditur via.
Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
3 In ore stulti virga superbiæ; labia autem sapientium custodiunt eos.
Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
4 Ubi non sunt boves, præsepe vacuum est; ubi autem plurimæ segetes, ibi manifesta est fortitudo bovis.
Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
5 Testis fidelis non mentitur; profert autem mendacium dolosus testis.
Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
6 Quærit derisor sapientiam, et non invenit; doctrina prudentium facilis.
Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
7 Vade contra virum stultum, et nescit labia prudentiæ.
Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
8 Sapientia callidi est intelligere viam suam, et imprudentia stultorum errans.
Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
9 Stultus illudet peccatum, et inter justos morabitur gratia.
Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
10 Cor quod novit amaritudinem animæ suæ, in gaudio ejus non miscebitur extraneus.
Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
11 Domus impiorum delebitur: tabernacula vero justorum germinabunt.
Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
12 Est via quæ videtur homini justa, novissima autem ejus deducunt ad mortem.
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
13 Risus dolore miscebitur, et extrema gaudii luctus occupat.
Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
14 Viis suis replebitur stultus, et super eum erit vir bonus.
Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
15 Innocens credit omni verbo; astutus considerat gressus suos. Filio doloso nihil erit boni; servo autem sapienti prosperi erunt actus, et dirigetur via ejus.
Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
16 Sapiens timet, et declinat a malo; stultus transilit, et confidit.
Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
17 Impatiens operabitur stultitiam, et vir versutus odiosus est.
Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
18 Possidebunt parvuli stultitiam, et exspectabunt astuti scientiam.
Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
19 Jacebunt mali ante bonos, et impii ante portas justorum.
Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
20 Etiam proximo suo pauper odiosus erit: amici vero divitum multi.
Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
21 Qui despicit proximum suum peccat; qui autem miseretur pauperis beatus erit. Qui credit in Domino misericordiam diligit.
Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
22 Errant qui operantur malum; misericordia et veritas præparant bona.
Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
23 In omni opere erit abundantia; ubi autem verba sunt plurima, ibi frequenter egestas.
Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
24 Corona sapientium divitiæ eorum; fatuitas stultorum imprudentia.
Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
25 Liberat animas testis fidelis, et profert mendacia versipellis.
Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
26 In timore Domini fiducia fortitudinis, et filiis ejus erit spes.
Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
27 Timor Domini fons vitæ, ut declinent a ruina mortis.
Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
28 In multitudine populi dignitas regis, et in paucitate plebis ignominia principis.
Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
29 Qui patiens est multa gubernatur prudentia; qui autem impatiens est exaltat stultitiam suam.
Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
30 Vita carnium sanitas cordis; putredo ossium invidia.
Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
31 Qui calumniatur egentem exprobrat factori ejus; honorat autem eum qui miseretur pauperis.
Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
32 In malitia sua expelletur impius: sperat autem justus in morte sua.
Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
33 In corde prudentis requiescit sapientia, et indoctos quosque erudiet.
Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
34 Justitia elevat gentem; miseros autem facit populos peccatum.
Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
35 Acceptus est regi minister intelligens; iracundiam ejus inutilis sustinebit.
Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
