< Liber Numeri 19 >
1 Locutusque est Dominus ad Moysen et Aaron, dicens:
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:
2 Ista est religio victimæ, quam constituit Dominus. Præcipe filiis Israël, ut adducant ad te vaccam rufam ætatis integræ, in qua nulla sit macula, nec portaverit jugum:
Šis ir tas bauslības likums, ko Tas Kungs ir pavēlējis un sacījis: runā uz Israēla bērniem, ka tiem pie tevis būs vest sarkanu govi, kas bez vainas un kam nav nekādas kaites un uz kā nekāds jūgs vēl nav bijis.
3 tradetisque eam Eleazaro sacerdoti, qui eductam extra castra, immolabit in conspectu omnium:
Un jums to būs dot priesterim Eleazaram, un to būs izvest no lēģera un viņa priekšā nokaut.
4 et tingens digitum in sanguine ejus, asperget contra fores tabernaculi septem vicibus,
Un priesterim Eleazaram no viņas asinīm būs ņemt ar savu pirkstu un no viņas asinīm slacīt pret siešanas telts priekšu septiņreiz.
5 comburetque eam cunctis videntibus, tam pelle et carnibus ejus quam sanguine et fimo flammæ traditis.
Un tad viņam to govi savā priekšā būs likt sadedzināt; viņas ādu un viņas gaļu un viņas asinis līdz ar viņas sūdiem viņam būs likt sadedzināt.
6 Lignum quoque cedrinum, et hyssopum, coccumque bis tinctum sacerdos mittet in flammam, quæ vaccam vorat.
Un priesterim būs ņemt ciedra koku un īzapu un karmezīnu un to uzmest uz to degošo govi.
7 Et tunc demum, lotis vestibus et corpore suo, ingredietur in castra, commaculatusque erit usque ad vesperum.
Tad priesterim savas drēbes būs mazgāt un savas miesas pērt ūdenī un pēc būs iet lēģerī; un priesterim būs nešķīstam būt līdz vakaram.
8 Sed et ille qui combusserit eam, lavabit vestimenta sua et corpus, et immundus erit usque ad vesperum.
Un kas to sadedzinājis, tam savas drēbes būs mazgāt ūdenī, savas miesas ūdenī pērt un nešķīstam būt līdz vakaram.
9 Colliget autem vir mundus cineres vaccæ, et effundet eos extra castra in loco purissimo, ut sint multitudini filiorum Israël in custodiam, et in aquam aspersionis: quia pro peccato vacca combusta est.
Un šķīstam vīram būs saņemt tās govs pelnus un tos likt ārā aiz lēģera kādā šķīstā vietā, ka tie tur top glabāti priekš Israēla bērnu draudzes šķīstīšanas ūdeni; tas ir grēku upuris.
10 Cumque laverit qui vaccæ portaverat cineres vestimenta sua, immundus erit usque ad vesperum. Habebunt hoc filii Israël, et advenæ qui habitant inter eos, sanctum jure perpetuo.
Un kas tās govs pelnus ir saņēmis, tam būs mazgāt savas drēbes un nešķīstam būt līdz vakaram. Un tas lai ir likums mūžīgi Israēla bērniem un tiem svešiniekiem, kas mīt jūsu starpā:
11 Qui tetigerit cadaver hominis, et propter hoc septem diebus fuerit immundus,
Kas aizskar mironi, kāda miruša cilvēka miesas, tam būs nešķīstam būt septiņas dienas.
12 aspergetur ex hac aqua die tertio et septimo, et sic mundabitur. Si die tertio aspersus non fuerit, septimo non poterit emundari.
Trešā un septītā dienā viņam ar to būs šķīstīties, tad viņš būs šķīsts; bet ja viņš trešā un septītā dienā nešķīstīsies, tad viņš nebūs šķīsts.
13 Omnis qui tetigerit humanæ animæ morticinum, et aspersus hac commistione non fuerit, polluet tabernaculum Domini et peribit ex Israël: quia aqua expiationis non est aspersus, immundus erit, et manebit spurcitia ejus super eum.
Ikviens, kas aizskar mironi, kādu mirušu cilvēku, un nešķīstīsies, tas sagāna Tā Kunga dzīvokli, un tādu dvēseli lai izdeldē no Israēla, tāpēc ka šķīstīšanas ūdens uz to nav slacināts: viņš ir nešķīsts, viņa nešķīstība ir vēl pie viņa.
14 Ista est lex hominis qui moritur in tabernaculo: omnes qui ingrediuntur tentorium illius, et universa vasa quæ ibi sunt, polluta erunt septem diebus.
Šis ir tas bauslis, kad viens cilvēks kādā dzīvoklī mirst: ikvienam, kas nāk tai dzīvoklī, un ikvienam, kas ir tai dzīvoklī, būs nešķīstam būt septiņas dienas.
15 Vas, quod non habuerit operculum nec ligaturam desuper, immundum erit.
Un visi trauki, kas vaļā un kam vāka nav virsū, tie ir nešķīsti.
16 Si quis in agro tetigerit cadaver occisi hominis, aut per se mortui, sive os illius, vel sepulchrum, immundus erit septem diebus.
Un ikvienam, kas laukā kādu aizskar, kas ar zobenu nokauts vai miris, vai cilvēka kaulus, vai kapu, tam būs būt nešķīstam septiņas dienas.
17 Tollentque de cineribus combustionis atque peccati, et mittent aquas vivas super eos in vas:
Tad nu priekš tā nešķīstā būs ņemt no tā sadedzinātā grēku upura pelniem un uz tiem uzliet avota ūdeni traukā.
18 in quibus cum homo mundus tinxerit hyssopum, asperget ex eo omne tentorium, et cunctam supellectilem, et homines hujuscemodi contagione pollutos:
Un šķīstam vīram būs ņemt īzapu un to iemērkt ūdenī un apslacīt telti un visus traukus un visas dvēseles, kas tur bijušas, un to, kas aizskāris kādus kaulus vai kādu nokautu vai mirušu vai kapu.
19 atque hoc modo mundus lustrabit immundum tertio et septimo die: expiatusque die septimo, lavabit et se et vestimenta sua, et immundus erit usque ad vesperum.
Un tam šķīstajam būs apslacīt to nešķīsto trešā dienā un septītā dienā, un septītā dienā viņam to būs šķīstīt, un tam būs savas drēbes mazgāt un ūdenī pērties, tad viņš vakarā būs šķīsts.
20 Si quis hoc ritu non fuerit expiatus, peribit anima illius de medio ecclesiæ: quia sanctuarium Domini polluit, et non est aqua lustrationis aspersus.
Bet kas būs nešķīsts un nešķīstīsies, šo dvēseli būs izdeldēt no draudzes vidus, jo viņš Tā Kunga svēto vietu apgānījis; tas šķīstīšanas ūdens nav uz to slacīts, - tas ir nešķīsts.
21 Erit hoc præceptum legitimum sempiternum. Ipse quoque qui aspergit aquas, lavabit vestimenta sua. Omnis qui tetigerit aquas expiationis, immundus erit usque ad vesperum.
Tas nu lai viņiem ir likums mūžīgi, un kas to šķīstīšanas ūdeni slaka, tam būs savas drēbes mazgāt, un kas to šķīstīšanas ūdeni aizskar, tam būs nešķīstam būt līdz vakaram.
22 Quidquid tetigerit immundus, immundum faciet: et anima, quæ horum quippiam tetigerit, immunda erit usque ad vesperum.
Un viss, ko tas nešķīstais aizskar, tas būs nešķīsts, un kura dvēsele to aizskars, tai būs nešķīstai būt līdz vakaram.