Job 33
1 Audi igitur, Job, eloquia mea, et omnes sermones meos ausculta.
Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
2 Ecce aperui os meum: loquatur lingua mea in faucibus meis.
Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
3 Simplici corde meo sermones mei, et sententiam puram labia mea loquentur.
Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
4 Spiritus Dei fecit me, et spiraculum Omnipotentis vivificavit me.
Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
5 Si potes, responde mihi, et adversus faciem meam consiste.
Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
6 Ecce, et me sicut et te fecit Deus, et de eodem luto ego quoque formatus sum.
Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
7 Verumtamen miraculum meum non te terreat, et eloquentia mea non sit tibi gravis.
Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
8 Dixisti ergo in auribus meis, et vocem verborum tuorum audivi:
Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
9 Mundus sum ego, et absque delicto: immaculatus, et non est iniquitas in me.
„Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
10 Quia querelas in me reperit, ideo arbitratus est me inimicum sibi.
Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
11 Posuit in nervo pedes meos; custodivit omnes semitas meas.
Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
12 Hoc est ergo in quo non es justificatus: respondebo tibi, quia major sit Deus homine.
Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
13 Adversus eum contendis, quod non ad omnia verba responderit tibi?
Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
14 Semel loquitur Deus, et secundo idipsum non repetit.
Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
15 Per somnium, in visione nocturna, quando irruit sopor super homines, et dormiunt in lectulo,
Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
16 tunc aperit aures virorum, et erudiens eos instruit disciplina,
Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
17 ut avertat hominem ab his quæ facit, et liberet eum de superbia,
Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
18 eruens animam ejus a corruptione, et vitam illius ut non transeat in gladium.
Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
19 Increpat quoque per dolorem in lectulo, et omnia ossa ejus marcescere facit.
Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
20 Abominabilis ei fit in vita sua panis, et animæ illius cibus ante desiderabilis.
Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
21 Tabescet caro ejus, et ossa, quæ tecta fuerant, nudabuntur.
Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
22 Appropinquavit corruptioni anima ejus, et vita illius mortiferis.
Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
23 Si fuerit pro eo angelus loquens, unus de millibus, ut annuntiet hominis æquitatem,
Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
24 miserebitur ejus, et dicet: Libera eum, ut non descendat in corruptionem: inveni in quo ei propitier.
Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
25 Consumpta est caro ejus a suppliciis: revertatur ad dies adolescentiæ suæ.
Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
26 Deprecabitur Deum, et placabilis ei erit: et videbit faciem ejus in jubilo, et reddet homini justitiam suam.
Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
27 Respiciet homines, et dicet: Peccavi, et vere deliqui, et ut eram dignus, non recepi.
Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
28 Liberavit animam suam, ne pergeret in interitum, sed vivens lucem videret.
Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
29 Ecce hæc omnia operatur Deus tribus vicibus per singulos,
Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
30 ut revocet animas eorum a corruptione, et illuminet luce viventium.
Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
31 Attende, Job, et audi me: et tace, dum ego loquor.
Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
32 Si autem habes quod loquaris, responde mihi: loquere, volo enim te apparere justum.
Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
33 Quod si non habes, audi me: tace, et docebo te sapientiam.
Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
