Job 21
1 Respondens autem Job, dixit:
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Audite, quæso, sermones meos, et agite pœnitentiam.
Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
3 Sustinete me, et ego loquar: et post mea, si videbitur, verba, ridete.
Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
4 Numquid contra hominem disputatio mea est, ut merito non debeam contristari?
Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
5 Attendite me et obstupescite, et superponite digitum ori vestro.
Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
6 Et ego, quando recordatus fuero, pertimesco, et concutit carnem meam tremor.
Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
7 Quare ergo impii vivunt, sublevati sunt, confortatique divitiis?
Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
8 Semen eorum permanet coram eis: propinquorum turba et nepotum in conspectu eorum.
Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
9 Domus eorum securæ sunt et pacatæ, et non est virga Dei super illos.
Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
10 Bos eorum concepit, et non abortivit: vacca peperit, et non est privata fœtu suo.
Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
11 Egrediuntur quasi greges parvuli eorum, et infantes eorum exultant lusibus.
Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
12 Tenent tympanum et citharam, et gaudent ad sonitum organi.
Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol h7585)
14 Qui dixerunt Deo: Recede a nobis, et scientiam viarum tuarum nolumus.
Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
15 Quis est Omnipotens, ut serviamus ei? et quid nobis prodest si oraverimus illum?
Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
16 Verumtamen quia non sunt in manu eorum bona sua, consilium impiorum longe sit a me.
(Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
17 Quoties lucerna impiorum extinguetur, et superveniet eis inundatio, et dolores dividet furoris sui?
Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
18 Erunt sicut paleæ ante faciem venti, et sicut favilla quam turbo dispergit.
Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
19 Deus servabit filiis illius dolorem patris, et cum reddiderit, tunc sciet.
Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
20 Videbunt oculi ejus interfectionem suam, et de furore Omnipotentis bibet.
Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
21 Quid enim ad eum pertinet de domo sua post se, et si numerus mensium ejus dimidietur?
Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
22 Numquid Deus docebit quispiam scientiam, qui excelsos judicat?
Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
23 Iste moritur robustus et sanus, dives et felix:
Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
24 viscera ejus plena sunt adipe, et medullis ossa illius irrigantur:
Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
25 alius vero moritur in amaritudine animæ absque ullis opibus:
Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
26 et tamen simul in pulvere dormient, et vermes operient eos.
Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
27 Certe novi cogitationes vestras, et sententias contra me iniquas.
Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
28 Dicitis enim: Ubi est domus principis? et ubi tabernacula impiorum?
Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
29 Interrogate quemlibet de viatoribus, et hæc eadem illum intelligere cognoscetis:
Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
30 quia in diem perditionis servatur malus, et ad diem furoris ducetur.
Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
31 Quis arguet coram eo viam ejus? et quæ fecit, quis reddet illi?
Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
32 Ipse ad sepulchra ducetur, et in congerie mortuorum vigilabit.
Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
33 Dulcis fuit glareis Cocyti, et post se omnem hominem trahet, et ante se innumerabiles.
Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
34 Quomodo igitur consolamini me frustra, cum responsio vestra repugnare ostensa sit veritati?
Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
