< Job 18 >
1 Respondens autem Baldad Suhites, dixit:
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 Usque ad quem finem verba jactabitis? intelligite prius, et sic loquamur.
Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
3 Quare reputati sumus ut jumenta, et sorduimus coram vobis?
Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
4 Qui perdis animam tuam in furore tuo, numquid propter te derelinquetur terra, et transferentur rupes de loco suo?
Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
5 Nonne lux impii extinguetur, nec splendebit flamma ignis ejus?
Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
6 Lux obtenebrescet in tabernaculo illius, et lucerna quæ super eum est extinguetur.
Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
7 Arctabuntur gressus virtutis ejus, et præcipitabit eum consilium suum.
Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
8 Immisit enim in rete pedes suos, et in maculis ejus ambulat.
Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
9 Tenebitur planta illius laqueo, et exardescet contra eum sitis.
Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
10 Abscondita est in terra pedica ejus, et decipula illius super semitam.
Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
11 Undique terrebunt eum formidines, et involvent pedes ejus.
Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
12 Attenuetur fame robur ejus, et inedia invadat costas illius.
Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
13 Devoret pulchritudinem cutis ejus; consumat brachia illius primogenita mors.
Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
14 Avellatur de tabernaculo suo fiducia ejus, et calcet super eum, quasi rex, interitus.
Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
15 Habitent in tabernaculo illius socii ejus qui non est; aspergatur in tabernaculo ejus sulphur.
Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
16 Deorsum radices ejus siccentur: sursum autem atteratur messis ejus.
No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
17 Memoria illius pereat de terra, et non celebretur nomen ejus in plateis.
Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
18 Expellet eum de luce in tenebras, et de orbe transferet eum.
No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
19 Non erit semen ejus, neque progenies in populo suo, nec ullæ reliquiæ in regionibus ejus.
Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
20 In die ejus stupebunt novissimi, et primos invadet horror.
Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
21 Hæc sunt ergo tabernacula iniqui, et iste locus ejus qui ignorat Deum.
Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.