< Ii Samuelis 22 >

1 Locutus est autem David Domino verba carminis hujus in die qua liberavit eum Dominus de manu omnium inimicorum suorum, et de manu Saul.
Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus tai dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja:
2 Et ait: Dominus petra mea, et robur meum, et salvator meus.
Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs.
3 Deus fortis meus: sperabo in eum; scutum meum, et cornu salutis meæ: elevator meus, et refugium meum; salvator meus: de iniquitate liberabis me.
Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī.
4 Laudabilem invocabo Dominum, et ab inimicis meis salvus ero.
Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
5 Quia circumdederunt me contritiones mortis: torrentes Belial terruerunt me.
Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja,
6 Funes inferni circumdederunt me: prævenerunt me laquei mortis. (Sheol h7585)
Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
7 In tribulatione mea invocabo Dominum, et ad Deum meum clamabo: et exaudiet de templo suo vocem meam, et clamor meus veniet ad aures ejus.
Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
8 Commota est et contremuit terra; fundamenta montium concussa sunt, et conquassata: quoniam iratus est eis.
Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās.
9 Ascendit fumus de naribus ejus, et ignis de ore ejus vorabit: carbones succensi sunt ab eo.
Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
10 Inclinavit cælos, et descendit: et caligo sub pedibus ejus.
Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
11 Et ascendit super cherubim, et volavit: et lapsus est super pennas venti.
Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem.
12 Posuit tenebras in circuitu suo latibulum, cribrans aquas de nubibus cælorum.
Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus.
13 Præ fulgore in conspectu ejus, succensi sunt carbones ignis.
No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi.
14 Tonabit de cælo Dominus, et excelsus dabit vocem suam.
Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi.
15 Misit sagittas et dissipavit eos; fulgur, et consumpsit eos.
Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja.
16 Et apparuerunt effusiones maris, et revelata sunt fundamenta orbis ab increpatione Domini, ab inspiratione spiritus furoris ejus.
Jūras dibeni rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas.
17 Misit de excelso, et assumpsit me, et extraxit me de aquis multis.
Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
18 Liberavit me ab inimico meo potentissimo, et ab his qui oderant me: quoniam robustiores me erant.
Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es.
19 Prævenit me in die afflictionis meæ, et factus est Dominus firmamentum meum.
Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
20 Et eduxit me in latitudinem: liberavit me, quia complacui ei.
Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
21 Retribuet mihi Dominus secundum justitiam meam: et secundum munditiam manuum mearum reddet mihi.
Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības.
22 Quia custodivi vias Domini, et non egi impie a Deo meo.
Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
23 Omnia enim judicia ejus in conspectu meo, et præcepta ejus non amovi a me.
Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
24 Et ero perfectus cum eo, et custodiam me ab iniquitate mea.
Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties.
25 Et restituet mihi Dominus secundum justitiam meam, et secundum munditiam manuum mearum in conspectu oculorum suorum.
Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības priekš Viņa acīm.
26 Cum sancto sanctus eris, et cum robusto perfectus.
Pie tiem svētiem Tu rādies svēts, un pie tiem sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs.
27 Cum electo electus eris, et cum perverso perverteris.
Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
28 Et populum pauperem salvum facies: oculisque tuis excelsos humiliabis.
Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret tiem lepniem, tos pazemot.
29 Quia tu lucerna mea, Domine, et tu, Domine, illuminabis tenebras meas.
Jo Tu Kungs esi mans spīdeklis. Tas Kungs dara manu tumsību gaišu.
30 In te enim curram accinctus: in Deo meo transiliam murum.
Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
31 Deus, immaculata via ejus; eloquium Domini igne examinatum: scutum est omnium sperantium in se.
Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
32 Quis est Deus præter Dominum, et quis fortis præter Deum nostrum?
Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs?
33 Deus qui accinxit me fortitudine, et complanavit perfectam viam meam.
Tas stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada to taisno pa Savu ceļu.
34 Coæquans pedes meos cervis, et super excelsa mea statuens me;
Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
35 docens manus meas ad prælium, et componens quasi arcum æreum brachia mea.
Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
36 Dedisti mihi clypeum salutis tuæ, et mansuetudo tua multiplicavit me.
Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava laipnība mani paaugstina.
37 Dilatabis gressus meos subtus me, et non deficient tali mei.
Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
38 Persequar inimicos meos, et conteram, et non convertar donec consumam eos.
Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis.
39 Consumam eos et confringam, ut non consurgant: cadent sub pedibus meis.
Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
40 Accinxisti me fortitudine ad prælium: incurvasti resistentes mihi subtus me.
Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
41 Inimicos meos dedisti mihi dorsum; odientes me, et disperdam eos.
Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu.
42 Clamabunt, et non erit qui salvet; ad Dominum, et non exaudiet eos.
Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
43 Delebo eos ut pulverem terræ; quasi lutum platearum comminuam eos atque confringam.
Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām.
44 Salvabis me a contradictionibus populi mei; custodies me in caput gentium: populus quem ignoro serviet mihi.
Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo.
45 Filii alieni resistent mihi; auditu auris obedient mihi.
Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa.
46 Filii alieni defluxerunt, et contrahentur in angustiis suis.
Svešinieku bērni nonīkst un drebēdami iziet no savām pilīm.
47 Vivit Dominus, et benedictus Deus meus, et exaltabitur Deus fortis salutis meæ.
Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints,
48 Deus qui das vindictas mihi, et dejicis populos sub me.
Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis,
49 Qui educis me ab inimicis meis, et a resistentibus mihi elevas me: a viro iniquo liberabis me.
Un kas mani izvada no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no tiem varas darītājiem Tu mani izglābi.
50 Propterea confitebor tibi, Domine, in gentibus, et nomini tuo cantabo:
Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam.
51 magnificans salutes regis sui, et faciens misericordiam christo suo David, et semini ejus in sempiternum.
Viņš Savam ķēniņam parāda lielu pestīšanu un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.

< Ii Samuelis 22 >