Proverbiorum 3
1 Fili mi, ne obliviscaris legis meæ, et præcepta mea cor tuum custodiat.
Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
2 longitudinem enim dierum, et annos vitæ, et pacem apponent tibi.
Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
3 Misericordia, et veritas te non deserant, circumda eas gutturi tuo, et describe in tabulis cordis tui:
Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
4 et invenies gratiam, et disciplinam bonam coram Deo et hominibus.
Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
5 Habe fiduciam in Domino ex toto corde tuo, et ne innitaris prudentiæ tuæ.
Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
6 In omnibus viis tuis cogita illum, et ipse diriget gressus tuos.
Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
7 Ne sis sapiens apud temetipsum: time Deum, et recede a malo:
Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
8 sanitas quippe erit umbilico tuo, et irrigatio ossium tuorum.
Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
9 Honora Dominum de tua substantia, et de primitiis omnium frugum tuarum da ei:
Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
10 et implebuntur horrea tua saturitate, et vino torcularia tua redundabunt.
Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
11 Disciplinam Domini, fili mi, ne abiicias: nec deficias cum ab eo corriperis:
Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
12 quem enim diligit Dominus, corripit: et quasi pater in filio complacet sibi.
Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
13 Beatus homo, qui invenit sapientiam, et qui affluit prudentia:
Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
14 melior est acquisitio eius negotiatione argenti, et auri primi et purissimi fructus eius:
Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
15 pretiosior est cunctis opibus: et omnia, quæ desiderantur, huic non valent comparari.
Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
16 Longitudo dierum in dextera eius, et in sinistra illius divitiæ, et gloria.
Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
17 Viæ eius viæ pulchræ, et omnes semitæ illius pacificæ.
Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
18 Lignum vitæ est his, qui apprehenderint eam: et qui tenuerit eam, beatus.
Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
19 Dominus sapientia fundavit terram, stabilivit cælos prudentia.
Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
20 Sapientia illius eruperunt abyssi, et nubes rore concrescunt.
Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
21 Fili mi, ne effluant hæc ab oculis tuis: Custodi legem atque consilium:
Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
22 et erit vita animæ tuæ, et gratia faucibus tuis.
Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
23 tunc ambulabis fiducialiter in via tua, et pes tuus non impinget:
Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
24 si dormieris, non timebis: quiesces, et suavis erit somnus tuus.
Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
25 ne paveas repentino terrore, et irruentes tibi potentias impiorum.
Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
26 Dominus enim erit in latere tuo, et custodiet pedem tuum ne capiaris.
Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
27 Noli prohibere benefacere eum, qui potest: si vales, et ipse benefac:
Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
28 Ne dicas amico tuo: Vade, et revertere: cras dabo tibi: cum statim possis dare.
Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
29 Ne moliaris amico tuo malum, cum ille in te habeat fiduciam.
Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
30 Ne contendas adversus hominem frustra, cum ipse tibi nihil mali fecerit.
Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
31 Ne æmuleris hominem iniustum, nec imiteris vias eius:
Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
32 quia abominatio Domini est omnis illusor, et cum simplicibus sermocinatio eius.
Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
33 Egestas a Domino in domo impii: habitacula autem iustorum benedicentur.
Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
34 Ipse deludet illusores, et mansuetis dabit gratiam.
Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
35 Gloriam sapientes possidebunt: stultorum exaltatio, ignominia.
Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
