Proverbiorum 20
1 Luxuriosa res, vinum, et tumultuosa ebrietas: quicumque his delectatur, non erit sapiens.
Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
2 Sicut rugitus leonis, ita et terror regis: qui provocat eum, peccat in animam suam.
Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
3 Honor est homini, qui separat se a contentionibus: omnes autem stulti miscentur contumeliis.
Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
4 Propter frigus piger arare noluit: mendicabit ergo æstate, et non dabitur illi.
Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
5 Sicut aqua profunda, sic consilium in corde viri: sed homo sapiens exhauriet illud.
Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
6 Multi homines misericordes vocantur: virum autem fidelem quis inveniet?
Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!
7 Iustus, qui ambulat in simplicitate sua, beatos post se filios derelinquet.
Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
8 Rex, qui sedet in solio iudicii, dissipat omne malum intuitu suo.
Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
9 Quis potest dicere: Mundum est cor meum, purus sum a peccato?
Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
10 Pondus et pondus, mensura et mensura: utrumque abominabile est apud Deum.
Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
11 Ex studiis suis intelligitur puer, si munda et recta sint opera eius.
Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
12 Aurem audientem, et oculum videntem, Dominus fecit utrumque.
Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
13 Noli diligere somnum, ne te egestas opprimat: aperi oculos tuos, et saturare panibus.
Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
14 Malum est, malum est, dicit omnis emptor: et cum recesserit, tunc gloriabitur.
„Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
15 Est aurum, et multitudo gemmarum: et vas pretiosum labia scientiæ.
Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
16 Tolle vestimentum eius, qui fideiussor extitit alieni, et pro extraneis aufer pignus ab eo.
„Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“
17 Suavis est homini panis mendacii: et postea implebitur os eius calculo.
Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.
18 Cogitationes consiliis roborantur: et gubernaculis tractanda sunt bella.
Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
19 Ei, qui revelat mysteria, et ambulat fraudulenter, et dilatat labia sua, ne commiscearis.
Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
20 Qui maledicit patri suo, et matri, extinguetur lucerna eius in mediis tenebris.
Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
21 Hereditas, ad quam festinatur in principio, in novissimo benedictione carebit.
Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
22 Ne dicas: Reddam malum: expecta Dominum, et liberabit te.
Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
23 Abominatio est apud Dominum pondus et pondus: statera dolosa non est bona.
Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
24 A Domino diriguntur gressus viri: quis autem hominum intelligere potest viam suam?
No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
25 Ruina est homini devorare sanctos, et post vota retractare.
Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
26 Dissipat impios rex sapiens, et incurvat super eos fornicem.
Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
27 Lucerna Domini spiraculum hominis, quæ investigat omnia secreta ventris.
Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
28 Misericordia, et veritas custodiunt regem, et roboratur clementia thronus eius.
Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
29 Exultatio iuvenum, fortitudo eorum: et dignitas senum canities.
Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
30 Livor vulneris absterget mala: et plagæ in secretioribus ventris.
Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.
