Psalmorum 66
1 In finem, Canticum Psalmi Resurrectionis. Iubilate Deo omnis terra,
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
2 psalmum dicite nomini eius: date gloriam laudi eius.
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
3 Dicite Deo quam terribilia sunt opera tua Domine! in multitudine virtutis tuæ mentientur tibi inimici tui.
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
4 Omnis terra adoret te, et psallat tibi: psalmum dicat nomini tuo.
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
5 Venite, et videte opera Dei: terribilis in consiliis super filios hominum.
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
6 Qui convertit mare in aridam, in flumine pertransibunt pede: ibi lætabimur in ipso.
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
7 Qui dominatur in virtute sua in æternum, oculi eius super gentes respiciunt: qui exasperant non exaltentur in semetipsis.
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
8 Benedicite Gentes Deum nostrum: et auditam facite vocem laudis eius,
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
9 Qui posuit animam meam ad vitam: et non dedit in commotionem pedes meos.
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
10 Quoniam probasti nos Deus: igne nos examinasti, sicut examinatur argentum.
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
11 Induxisti nos in laqueum, posuisti tribulationes in dorso nostro:
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
12 imposuisti homines super capita nostra. Transivimus per ignem et aquam: et eduxisti nos in refrigerium.
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
13 Introibo in domum tuam in holocaustis: reddam tibi vota mea,
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
14 quæ distinxerunt labia mea. Et locutum est os meum, in tribulatione mea.
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
15 Holocausta medullata offeram tibi cum incenso arietum: offeram tibi boves cum hircis.
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
16 Venite, audite, et narrabo, omnes qui timetis Deum, quanta fecit animæ meæ.
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
17 Ad ipsum ore meo clamavi, et exaltavi sub lingua mea.
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
18 Iniquitatem si aspexi in corde meo, non exaudiet Dominus.
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
19 Propterea exaudivit Deus, et attendit voci deprecationis meæ.
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
20 Benedictus Deus, qui non amovit orationem meam, et misericordiam suam a me.
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
