Psalmorum 64

1 In finem, Psalmus David. Exaudi Deus orationem meam cum deprecor: a timore inimici eripe animam meam.

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām.

2 Protexisti me a conventu malignantium: a multitudine operantium iniquitatem.

Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas.

3 Quia exacuerunt ut gladium linguas suas: intenderunt arcum rem amaram,

Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus,

4 ut sagittent in occultis immaculatum.

Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas.

5 Subito sagittabunt eum, et non timebunt: firmaverunt sibi sermonem nequam. Narraverunt ut absconderent laqueos: dixerunt: Quis videbit eos?

Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs?

6 Scrutati sunt iniquitates: defecerunt scrutantes scrutinio. Accedet homo ad cor altum:

Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt.

7 et exaltabitur Deus. Sagittæ parvulorum factæ sunt plagæ eorum:

Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs.

8 et infirmatæ sunt contra eos linguæ eorum. Conturbati sunt omnes qui videbant eos:

Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs.

9 et timuit omnis homo. Et annunciaverunt opera Dei: et facta eius intellexerunt.

Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir Viņa darbs.

10 Lætabitur iustus in Domino, et sperabit in eo, et laudabuntur omnes recti corde.

Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz Viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.