Proverbiorum 8
1 Numquid non sapientia clamitat, et prudentia dat vocem suam?
Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
2 In summis, excelsisque verticibus supra viam, in mediis semitis stans,
Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
3 iuxta portas civitatis in ipsis foribus loquitur, dicens:
Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
4 O viri, ad vos clamito, et vox mea ad filios hominum.
„Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
5 Intelligite parvuli astutiam, et insipientes animadvertite.
Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
6 Audite, quoniam de rebus magnis locutura sum: et aperientur labia mea, ut recta prædicent.
Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
7 Veritatem meditabitur guttur meum, et labia mea detestabuntur impium.
Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
8 Iusti sunt omnes sermones mei, non est in eis pravum quid, neque perversum.
Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
9 Recti sunt intelligentibus, et æqui invenientibus scientiam.
Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
10 Accipite disciplinam meam, et non pecuniam: doctrinam magis, quam aurum eligite.
Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
11 Melior est enim sapientia cunctis pretiosissimis: et omne desiderabile ei non potest comparari.
Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
12 Ego sapientia habito in consilio, et eruditis intersum cogitationibus.
Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
13 Timor Domini odit malum: arrogantiam, et superbiam, et viam pravam, et os bilingue detestor.
Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
14 Meum est consilium, et æquitas, mea est prudentia, mea est fortitudo.
Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
15 Per me reges regnant, et legum conditores iusta decernunt:
Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
16 Per me principes imperant, et potentes decernunt iustitiam.
Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
17 Ego diligentes me diligo: et qui mane vigilant ad me, invenient me.
Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
18 Mecum sunt divitiæ, et gloria, opes superbæ, et iustitia.
Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
19 Melior est enim fructus meus auro, et lapide pretioso, et genimina me argento electo.
Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
20 In viis iustitiæ ambulo, in medio semitarum iudicii,
Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
21 ut ditem diligentes me, et thesauros eorum repleam.
Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
22 Dominus possedit me in initio viarum suarum, antequam quidquam faceret a principio.
Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
23 Ab æterno ordinata sum, et ex antiquis antequam terra fieret.
No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
24 Nondum erant abyssi, et ego iam concepta eram: necdum fontes aquarum eruperant:
Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
25 necdum montes gravi mole constiterant: ante colles ego parturiebar:
Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
26 adhuc terram non fecerat, et flumina, et cardines orbis terræ.
Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
27 Quando præparabat cælos, aderam: quando certa lege, et gyro vallabat abyssos:
Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
28 quando æthera firmabat sursum, et librabat fontes aquarum:
Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
29 quando circumdabat mari terminum suum, et legem ponebat aquis, ne transirent fines suos: quando appendebat fundamenta terræ:
Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
30 Cum eo eram cuncta componens: et delectabar per singulos dies, ludens coram eo omni tempore;
Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
31 ludens in orbe terrarum: et deliciæ meæ esse, cum filiis hominum.
Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
32 Nunc ergo filii audite me: Beati, qui custodiunt vias meas.
Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
33 Audite disciplinam, et estote sapientes, et nolite abiicere eam.
Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
34 Beatus homo qui audit me, et qui vigilat ad fores meas quotidie, et observat ad postes ostii mei.
Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
35 Qui me invenerit, inveniet vitam, et hauriet salutem a Domino:
Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
36 qui autem in me peccaverit, lædet animam suam. Omnes, qui me oderunt, diligunt mortem.
Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
