Proverbiorum 16
1 Hominis est animam præparare: et Domini gubernare linguam.
Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
2 Omnes viæ hominis patent oculis eius: spirituum ponderator est Dominus.
Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
3 Revela Domino opera tua, et dirigentur cogitationes tuæ.
Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
4 Universa propter semetipsum operatus est Dominus: impium quoque ad diem malum.
Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
5 Abominatio Domini est omnis arrogans: etiam si manus ad manum fuerit, non est innocens. Initium viæ bonæ, facere iustitiam: accepta est autem apud Deum magis, quam immolare hostias.
Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
6 Misericordia et veritate redimitur iniquitas: et in timore Domini declinatur a malo.
Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
7 Cum placuerint Domino viæ hominis, inimicos quoque eius convertet ad pacem.
Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
8 Melius est parum cum iustitia, quam multi fructus cum iniquitate.
Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
9 Cor hominis disponit viam suam: sed Domini est dirigere gressus eius.
Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
10 Divinatio in labiis regis, in iudicio non errabit os eius.
Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
11 Pondus et statera iudicia Domini sunt: et opera eius omnes lapides sacculi.
Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
12 Abominabiles regi qui agunt impie: quoniam iustitia firmatur solium.
Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
13 Voluntas regum labia iusta: qui recta loquitur, diligetur:
Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
14 Indignatio regis, nuncii mortis: et vir sapiens placabit eam.
Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
15 In hilaritate vultus regis, vita: et clementia eius quasi imber serotinus.
Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
16 Posside sapientiam, quia auro melior est: et acquire prudentiam, quia pretiosior est argento.
Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
17 Semita iustorum declinat mala: custos animæ suæ servat viam suam.
Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
18 Contritionem præcedit superbia: et ante ruinam exaltatur spiritus.
Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
19 Melius est humiliari cum mitibus, quam dividere spolia cum superbis.
Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
20 Eruditus in verbo reperiet bona: et qui sperat in Domino, beatus est.
Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
21 Qui sapiens est corde, appellabitur prudens: et qui dulcis eloquio, maiora percipiet.
Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
22 Fons vitæ eruditio possidentis: doctrina stultorum fatuitas.
Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
23 Cor sapientis erudiet os eius: et labiis eius addet gratiam.
Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
24 Favus mellis, composita verba: dulcedo animæ, sanitas ossium.
Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
25 Est via quæ videtur homini recta: et novissima eius ducunt ad mortem.
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
26 Anima laborantis laborat sibi, quia compulit eum os suum:
Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
27 Vir impius fodit malum, et in labiis eius ignis ardescit.
Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
28 Homo perversus suscitat lites: et verbosus separat principes.
Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
29 Vir iniquus lactat amicum suum: et ducit eum per viam non bonam.
Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
30 Qui attonitis oculis cogitat prava, mordens labia sua, perficit malum.
Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
31 Corona dignitatis senectus, quæ in viis iustitiæ reperietur.
Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
32 Melior est patiens viro forti: et qui dominatur animo suo, expugnatore urbium.
Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
33 Sortes mittuntur in sinum, sed a Domino temperantur.
Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
