Titum 2
1 Tu autem loquere quæ decent sanam doctrinam:
Bet tu runā, kā pēc tās veselīgās mācības pienākas:
2 senes ut sobrii sint, pudici, prudentes, sani in fide, in dilectione, in patientia:
Ka tiem veciem vīriem būs būt modrīgiem, godīgiem, prātīgiem, veseliem ticībā, mīlestībā, pacietībā.
3 anus similiter in habitu sancto, non criminatrices, non multo vino servientes, bene docentes:
Tāpat tām vecām sievām, ka tām būs turēties, kā svētām pieklājās, ka nebūs citus apmelot nedz padoties dzeršanai, bet dot labu mācību,
4 ut prudentiam doceant adolescentulas, ut viros suos ament, filios suos diligant,
Ka tās pamāca tās jaunās sievas, vīru mīlēt, bērnus mīlēt.
5 prudentes, castas, sobrias, domus curam habentes, benignas, subditas viris suis, ut non blasphemetur verbum Dei.
Prātīgām būt, šķīstām, nama kopējām, krietnām, saviem vīriem paklausīgām, lai Dieva vārds netop zaimots.
6 Juvenes similiter hortare ut sobrii sint.
Tos jaunos vīrus pamāci tāpat, ka tiem būs būt prātīgiem.
7 In omnibus teipsum præbe exemplum bonorum operum, in doctrina, in integritate, in gravitate,
Parādies pats visās lietās kā priekšzīme iekš labiem darbiem, savā mācībā skaidrs un cienīgs,
8 verbum sanum, irreprehensibile: ut is qui ex adverso est, vereatur, nihil habens malum dicere de nobis.
Ar veselīgiem nevainojamiem vārdiem, lai tas pretinieks top kaunā, un lai tas nevar, ko ļaunu uz mums runāt.
9 Servos dominis suis subditos esse, in omnibus placentes, non contradicentes,
Tos kalpus pamāci, saviem kungiem paklausīt un visās lietās pa prātam būt un nerunāt pretī,
10 non fraudantes, sed in omnibus fidem bonam ostendentes: ut doctrinam Salvatoris nostri Dei ornent in omnibus.
Neko slepeni nepaņemt, bet visur labu uzticību parādīt, ka tie Dieva, mūsu Pestītāja, mācībai visās lietās par godu turas.
11 Apparuit enim gratia Dei Salvatoris nostri omnibus hominibus,
Jo Dieva žēlastība, kas visiem cilvēkiem pestīšanu atnes, ir atspīdējusi
12 erudiens nos, ut abnegantes impietatem, et sæcularia desideria, sobrie, et juste, et pie vivamus in hoc sæculo, (aiōn g165)
Un mūs pamāca, lai mēs bezdievību un pasaulīgas kārības aizliegdami, šķīsti un taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī pasaulē, (aiōn g165)
13 exspectantes beatam spem, et adventum gloriæ magni Dei, et Salvatoris nostri Jesu Christi:
Gaidīdami to mūžīgo cerības labumu un tā lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atspīdēšanu;
14 qui dedit semetipsum pro nobis, ut nos redimeret ab omni iniquitate, et mundaret sibi populum acceptabilem, sectatorem bonorum operum.
Tas Pats par mums ir nodevies, ka mūs atpirktu no visas netaisnības un šķīstītu Sev pašam īpašus ļaudis, kas čakli dzītos uz labiem darbiem.
15 Hæc loquere, et exhortare, et argue cum omni imperio. Nemo te contemnat.
To runā un pamāci un pārmāci, stipri pavēlēdams; neviens lai tevi nenicina.
