Romanos 3
1 Quid ergo amplius Judæo est? aut quæ utilitas circumcisionis?
Kas tad nu Jūdam ir pārāki, jeb kāds ir tas apgraizīšanas labums?
2 Multum per omnem modum. Primum quidem quia credita sunt illis eloquia Dei.
Visādi liels! Jo pirmā kārtā Dieva vārdi tiem ir uzticēti.
3 Quid enim si quidam illorum non crediderunt? numquid incredulitas illorum fidem Dei evacuabit? Absit.
Jo kas par to, ja kādi nav ticējuši? Vai viņu neticība Dieva uzticību iznīcinās?
4 Est autem Deus verax: omnis autem homo mendax, sicut scriptum est: [Ut justificeris in sermonibus tuis: et vincas cum judicaris.]
Nemaz ne! Bet lai tā paliek, ka Dievs ir taisns un ikkatrs cilvēks melkulis, itin kā ir rakstīts: “Ka Tu palieci taisns Savos vārdos un uzvari, kad Tu topi tiesāts.”
5 Si autem iniquitas nostra justitiam Dei commendat, quid dicemus? Numquid iniquus est Deus, qui infert iram?
Kad nu mūsu netaisnība Dieva taisnību apstiprina, ko lai sakām? Vai tad Dievs nav netaisns, kad Viņš soda? To runāju, kā cilvēki mēdz runāt.
6 secundum hominem dico. Absit. Alioquin quomodo judicabit Deus hunc mundum?
Nemaz ne! Jo kā tad Dievs pasauli tiesās?
7 Si enim veritas Dei in meo mendacio abundavit in gloriam ipsius: quid adhuc et ego tamquam peccator judicor?
Jo ja Dieva patiesība caur maniem meliem ir vairojusies Viņam par godu, ko tad es vēl kā grēcinieks topu tiesāts?
8 et non (sicut blasphemamur, et sicut aiunt quidam nos dicere) faciamus mala ut veniant bona: quorum damnatio justa est.
Un kam mēs nesakām, itin kā topam zaimoti, un itin kā daži teic, mūs sakām: darīsim ļaunu, lai nāk labums? Tādiem sods pēc taisnības notiks.
9 Quid ergo? præcellimus eos? Nequaquam. Causati enim sumus Judæos et Græcos omnes sub peccato esse,
Ko tad nu? Vai mēs esam labāki? Nemaz ne. Jo mēs jau pirmāk esam rādījuši, gan Jūdus, gan Grieķus, visus esam apakš grēka.
10 sicut scriptum est: [Quia non est justus quisquam:
Itin kā stāv rakstīts: nav neviena taisna, it neviena,
11 non est intelligens, non est requirens Deum.
Nav neviena prātīga, nav neviena, kas Dievu meklē.
12 Omnes declinaverunt, simul inutiles facti sunt: non est qui faciat bonum, non est usque ad unum.
Visi ir atkāpušies un kopā tapuši nelieši, nav neviena, kas labu dara, it neviena.
13 Sepulchrum patens est guttur eorum, linguis suis dolose agebant: venenum aspidum sub labiis eorum:
Viņu rīkle ir atvērts kaps; ar savām mēlēm tie viltību dara: odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām;
14 quorum os maledictione, et amaritudine plenum est:
Viņu mute ir lāstu un rūgtuma pilna.
15 veloces pedes eorum ad effundendum sanguinem:
Viņu kājas ir čaklas izliet asinis.
16 contritio et infelicitas in viis eorum:
Posts un sirdēsti ir pa viņu ceļiem,
17 et viam pacis non cognoverunt:
Un miera ceļu tie nezin.
18 non est timor Dei ante oculos eorum.]
Dieva bijāšanas nav priekš viņu acīm.
19 Scimus autem quoniam quæcumque lex loquitur, iis, qui in lege sunt, loquitur: ut omne os obstruatur, et subditus fiat omnis mundus Deo:
Bet mēs zinām, ka bauslība visu, ko tā saka, to tā runā uz tiem, kas ir apakš bauslības, lai ikviena mute top aizbāzta, un visa pasaule ir noziedzīga Dieva priekšā.
20 quia ex operibus legis non justificabitur omnis caro coram illo. Per legem enim cognitio peccati.
Tādēļ no bauslības darbiem neviena miesa netaps taisnota Viņa priekšā; jo caur bauslību nāk grēku atzīšana.
21 Nunc autem sine lege justitia Dei manifestata est: testificata a lege et prophetis.
Bet Dieva taisnība, kas no bauslības un no praviešiem ir apliecināta, tagad ir tapusi zināma bez bauslības,
22 Justitia autem Dei per fidem Jesu Christi in omnes et super omnes qui credunt in eum: non enim est distinctio:
Tā Dieva taisnība caur ticību uz Jēzu Kristu priekš visiem un pie visiem, kas tic; jo tur nav nekādas starpības.
23 omnes enim peccaverunt, et egent gloria Dei.
Jo visi ir grēkojuši, un tiem trūkst teikšanas Dieva priekšā,
24 Justificati gratis per gratiam ipsius, per redemptionem quæ est in Christo Jesu,
Un top taisnoti bez nopelna no Viņa žēlastības caur to atpirkšanu, kas notikusi caur Kristu Jēzu.
25 quem proposuit Deus propitiationem per fidem in sanguine ipsius, ad ostensionem justitiæ suæ propter remissionem præcedentium delictorum
To Dievs ir nolicis par salīdzināšanu, caur ticību iekš Viņa asinīm, ka tas Savu taisnību parādītu, pamezdams tos priekšlaikā darītos grēkus
26 in sustentatione Dei, ad ostensionem justitiæ ejus in hoc tempore: ut sit ipse justus, et justificans eum, qui est ex fide Jesu Christi.
Iekš dievišķas paciešanas, ka Tas Savu taisnību parādītu šinī laikā: Sevi esam taisnu, un taisnu darām to, kas ir no Jēzus ticības.
27 Ubi est ergo gloriatio tua? Exclusa est. Per quam legem? Factorum? Non: sed per legem fidei.
Kur nu ir tā lielīšanās? Tā ir zudusi. Caur kuru bauslību? Vai caur darbu bauslību? Nē! Bet caur ticības bauslību.
28 Arbitramur enim justificari hominem per fidem sine operibus legis.
Tad nu mēs turam, ka cilvēks top taisnots caur ticību bez bauslības darbiem.
29 An Judæorum Deus tantum? nonne et gentium? Immo et gentium:
Jeb vai Dievs tikai Jūdu Dievs? Vai nav arī pagānu Dievs? Tiešām arī pagānu.
30 quoniam quidem unus est Deus, qui justificat circumcisionem ex fide, et præputium per fidem.
Jo viens Dievs ir, kas taisno apgraizījumu no ticības un priekšādu caur ticību.
31 Legem ergo destruimus per fidem? Absit: sed legem statuimus.
Vai tad nu mēs bauslību iznīcinām caur ticību? Nemaz! Bet mēs bauslību apstiprinām.
